Sēžu te, lasot pētījumu par to, pēc kā alkst sievietes (viena paziņa laipni iedeva fokusgrupu analīzes materiālus, kas savākti, lai noskaidrotu, kas nepieciešams importa preču grupas reklāmai sieviešu auditorijā. Jāatzīst, viens vienīgs paleolīts apziņā!
Skumjā tur daudz. Nu par to, kādu sviestu sievietes dzen sev galvā, lai dabūtu vīrišķi pie sāniem, kaut tas nav nekāds jaunums, tapēc ne sas mani sabēdināja.
Pats skumjākais man šķita tas, ka (cenzēts) lielākā daļa sieviešu kaut kāda mārrutka pēc iedomājušās ko tik absurdu, ka ikdienas rutīna nobeidzot romantiku! Lai viņas uztvertu reklāmas tēlu kā pievilcīgu, reklāmas varone nekādi nedrīkst: a) veikt "sieviešu" darbus, b) nodarboties ar ko ikdienišķu (rutīna), bet tai a) jābūt noslēpumainai, b) jāparādās negaidot, balansējot uz pupiem (ekskjūz mai frenč) Piedzīvojumu. Pilnīgs sviests.
Tas vīrietis, pēc kura viņa tā alkst, taču negrasās ar viņu kopā doties džungļos, bet gan vēlas bērnus, ģimenes dzīvesvietu, kopīgu saimniecību, t.i. kopīgu ikdienu. Tas taču pat ezītim skaidrs, ka vīrietis, kurš nes tavā vietā iepirkumus, mazgā traukus, vāra rīta kafiju, tīra māju, maina mazulim pamterus un lasa vakara pasaciņu, ir neglābjams romantiķis. Jo citādi viņam 100 gadus beibi blakus nevajadzētu (pareizāk sakot, neromantiskiem egoistiem katram Piedzīvojumam savu beibi, vai labāk vispār bez tās). Vīrietis jau pirmajos 5-10 patstāvīgās dzīves gados atēdies infantilo romantikas izpratni, izkaitojies, izlēkājies, apskrambājis elkoņus, ložņājot pa klintīm, un pēc tā visa pamazām pievēršas tām sievietēm kā kam vairāk, nekā tikai pupiem uz kājām, un sāk domāt par ideālo sadzīvi.
Bet viņam tās vietā mēģina iesmērēt infantilitātes pagarinājumu līdz pensijai. Un brīnās, ka šis neizrāda sajūsmu.
Via:
http://imja.livejournal.com/2404247.htmlUPD:
Tas viss man atmiņā atsauc lācīti Pūku, kurš par visām varēm gribēja noķert lamatās Milzu Lempi, bet medījuma pievilināšanai piegāja izteikti femīni: ja man garšo medus, tātad Milzu Lempim Noteikti Garšo Medus, tātad Milzu Lempi jāpievilina tikai un vienīgi ar medu; ja man Milzu Lempis vajadzīgs tāpēc, lai šis man dejotu pa priekšu un izklaidētu, tātad Milzu Lempis noteikti sapņo būt kādam par izklaidētāju. Doma, ka Milzu Lempim medus varētu negaršot, netiek pieļauta un apspriesta. Un pēc tam neviltots izbrīns, ka Milzu Lempja lamatās iekritis vien pats Pūks, bet no Lempja ne vēsts. :)
Un es nerunāju par došanos uz Parīzi, še sieviņ, velc kurpītes, mēs tagad piedzīvojumā.
Bet ir jāprot arī, bāriņā pasēžot draugu pulkā, apķert, nobučot un uzdāvinat tikko no papīra izlocītu origami puķi. (piemēram)
Noteikti jāprot sasmīdināt.
Ar to ka pamperus maina ar gluži kopdzīvei nepietiks.
Vismaz man!