÷

±

13.1.21 17:34 - feels


9.9.20 00:01 - Mums bija divas dziesmas

1

2

Tādā secībā.

26.7.20 09:33 - nenosmagt

Vai tikai nebūs jāatgriežas. Pat nepakļaujoties vispārējai pašizolācijas ideoloģijai, pats esmu izolējies līdz strupceļa (jauna vai veca?) dzīlēm.

Kad virs galvas uztaustīts klinšainais pasaules dibens, no kura izspraucoties, reiz nomauci čaulu un paliki kails pie tās ledainajām tumšāko ūdeņu krūtīm, nāc spazmainiem grūdieniem raustoties pamazām tuvāk pie neskaidras atklāsmes - visu šo ceļu tu nirsti pretējā virzienā, un glābšanas pludiņš, kā alkām tu steidzi šurp līdzi, ir bezcerīgs smilšu maiss. Pieturēties vairs nav kur. Atlaist, atlaisties, pret debesīm atsperties, pakārties elpai nepanesamā gaisā. Un viss? Nav, kam jautāt.


Turklāt
cilvēki ir dažādi. Katrs pa savam - jo savādāki, jo svešāki. Katrs savā ādā. Drošajā klintsakmens čaulā. Velti ir slīkstošā centieni ielauzties tajā no ārpuses. Piedodiet, griezīgā ūdens smarža plēšas caur deguna dobumu nu jau vai smadzenēs iekšā. *&^% '

17.11.19 17:09 - Stay tuned...

Postliberālais pēcpusdienas šovs "Saimnieks meklē Dievu".

30.10.19 22:09

Mums apniks viss, un mēs izliksimies, ka atgriežamies.
Mēs apstāsimies pastāvēt un sajust. Un beidzot viss būs pirmoreiz.

12.10.19 18:03 - numbers vs feelers

Lies, damned lies, and sadistics.

9.10.19 09:51 - 3.14159265358979323846264338327...

Mūsu šķietamā simetrija, simboliskais "2", veido ilūziju par 1 — starp Esošo un Neesošo, "0".
Šeit nav nekā konkrēta, šeit nav nekā paliekoša, šeit nav nekā stingrāka par vārdu.
"Divi" ir vārds, un "viens" ir vārds, un "nulle" ir vārds, un pat "vārds", tik dažāds, ir tikai vārds.
Šeit nav neviena. Un arī neviena šeit nav.
Tajā vietā, pa vidu, starp "divām" "pusēm", starp "vienu" un "otru", kur kodolam "jābūt",
pat tur
tikai turpinās puses ― dalīta dalība, piedalība, nodalība, bezgalība. Nepiepildāmība.

22.8.19 10:43

Radio repertuārs ir salkans sūds, līdz pats pazaudē mīļu cilvēku.

20.8.19 21:07 - saviļņo vēl

Lūst.
Kā viļņi pret seklumu
lūst
kā ledus krakšķēdams
lūst
kā gaisma atspīd un
lūst
plīstošā spoguļvirsmā.

Un tomēr.
Kūst, atgriežas straumē
un plūst,
kā vienmēr ir bijis
un būs,
jūra pašķiras, atšķaidot mūs

tavam vilnis mans nopakaļ veļas
un.
Lūst.

16.8.19 10:23 - ko tur var pateikt

vēl vēlreiz



ja jūtas varētu iemūžināt. vai norakt.
pāri malām.
kur beidzas pasaule? nevienā no pārskatāmībām.

16.8.19 00:38

Dēmoni realitatē ir garlaicīgi. Eņģeļi — pārlaicīgi.

15.8.19 20:36

Andrejsalas meitene, kas tu esi? ? ? ?

7.8.19 21:51 - communication breakdown

Tik sen nerakstu cibā, ka esmu zaudējis dopamīnīgo atkarību no komentāriem. Iegāju savā mazāk lietotajā ēpastā, tajā, kur pienāk ziņas par komentāriem. Izrādās, ka cilvēki ar mani sarunājas (ir, protams, arī pa kādam ku-kū taurētājam), un visa tā vientulība ir velta!
Galu galā, ja kāds atnāks uz bērēm, nāksies pavisam vilties un pārdomāt, ka vajadzēja tomēr laikus noticēt Attiecībām. Bet no turienes jau viegli mācīt.

5.8.19 23:38 - fucking hell

Visu laiku atliku Trīra "Antikristu". 2009. gadā dzirdēju atsauksmes, kuras tā brīža noskaņā neraisīja vēlmi noskatīties.
Bet izrādās — nekā sevišķi fucked up. Parastas pāra attiecības un ierastā sievišķība. Pilnīgs murgs.

Un cik daudz ir bijis pa šiem 10 gadiem.

25.5.19 07:05 - Nāvīgie ievainojumi

Visļaunākā no cilvēka kaitēm ir noslēgšanās. Kapu var apciemot, bet pretī neviens vairs nenāk.
Powered by Sviesta Ciba