[info]po 
00:57
21.10.18
Putenī
Loki nenoslēdzas, vītņkāpnes paveras. Mēs skatāmies viens uz otru no pretējām vertikāles pusēm, augstāki/zemāki, nīsti/nicināti, vai ejam līdzās, vai bezkaislīgi zūdam viens otra skatam, sāņus tik brālīgi redzot to pašu no dažādiem stāviem.
Viss ir viena pretējība, Patiesība veras neziņā, Dievs slēpjas tepat aiz muguras, Mīlestība vemj asinis, pat Taisnais spīts pamanās apliekties riņķī un iestūķēt galvu savā Mēbiusa pakaļā. Smaržo rozes. Dur ērkšķi. Mirst lakstīgalas un šķiļas jaunas.
Pizģec, tādi nopietni ģīmji, bet grūstāmies taču tāpēc, lai foršāk. Cik jauki ir nogrūsties, maigi tā sakot, nahuj pa trepēm un kāpt atkal augšup! Ar ragaviņām.
Snieg un dzied putni.
Aizvijas pēdas.
[info]po 
22:09
4.10.18
Plecu pie pleca
Muša droši vien neskaitās mājdzīvnieks, tomēr ir daudz labāk par odu.
[info]po 
23:37
18.9.18
🌞
Ārpusaule staro siltā smaidā. Kā lejā, tā augšā.
[info]po 
00:49
10.9.18
laušanās
Kaut ko mēs katrs saprotam. Bet visu - pat ne visi kopā.
Un te nu mēs esam. Jātnieks un zirgs. Te per ar pātagu, te - pretī ar krēpēm.
Cieša vadība izspiež vietu mulsumam un dzen pārliecībā. Bet kaila ļaušanās atsedz dzīvības trauslumu mīkstajās saknēs.
Zirgs nekad neaiznesīs līdz pasaules galam. Mainīsies zirgi, un jātnieki mainīsies, mirs. Tikai doma, sapratne aizjās uz jātnieku mugurām.
Kam doma kalpos par zirgu? Kad zirgu vairs nebūs. Es zviedzu. Laikam aiz skumjām.
[info]po 
00:27
10.9.18
Un šobrīd jau viss vēl ir labi.