[info]po 
16:47
28.4.17
Europe
Dažu pēdīgu dienu laikā reizi piekto dzirdu pirms tam itin sen nedzirdēto skaņdarbu "Final Countdown". Redz, dzirdot to pirmajā no šīm pēdējām reizēm, pie sevis spriedu, ka tas ir tipa krutākais iespējamais rokmetāla gabals (protams, ne vienīgais). Tad spriedu, ka neviens metāļōrs nevar uztaisīt jaudīgāku kaverversiju. Varbūt tikai Laibahs (da tūlīt kāds iemetīs krutāku kantrī versiju ar starpplanētisku bandžo solo).
Un tagad man jāsāk šaubīties - varbūt tas nemaz nav krutākais gabals ever? Varbūt kāds ļoti pacenties, lai es tā domāju? Kas tā par nejaušību, kas tik svabadi pārsit Koeljū aprakstīto divkāršās/mūžīgās atkārtošanās likumu? Īsāk sakot - nekādas nejaušības tajā nav. Bet jaušību varu nojaust tikai sakarā ar baumbarējošiem nostāstiem par kodolraķetēm un vēl par kaut kādiem pierobežā rotējošiem krieviem.
Oh, well... Vismaz tas sintīpauers aizlidina atpakaļ rietošā Sojuza garāžās ar puskailu meiču plakātiem. Tu-du-tū-tū... Tu-du-ru-tu-tū.... Vot i helou, Jevropa!
Tagi:
[info]po 
21:30
27.4.17
Nodeva diskursa atbalsīm
Mani joprojām izbrīna cilvēki, kuri sauc Trampu par idiotu. Es nesaku, ka viņiem visiem vispirms būtu jāspēj parādīt līdzvērtīgu sniegumu savā dzīvē, taču lielākajā daļā gadījumu neredzu nekādu pamatu ticēt, ka šīs sirdsšķīstās dvēseles vispār ir spējīgas par kaut ko tamlīdzīgu spriest.

Turklāt, es nekādā gadījumā neuzdrošinātos apgalvot, ka Klintoni ir idioti. Bet to, ka viņi ir maksimālais ļaunums - kaut tūlīt.

Also, pizzagate.
[info]po 
17:09
27.4.17
Vitamax Q10 (nekādu atbilstošāku nebija)
- Sveiki! Man vajag vitamīnus, minerālus, tādus ar kāliju, magniju...
- A kam jums? Sirdij?
- Nē, nu... nerviem... Garš stāsts. Esmu uz ketogēnās diētas. Jūs par to savā starpā jau droši vien... [sazvērnieciski smaidu uz jauniņās aptiekāres piņņainajiem kolēģiem].
Topošie ārsti pieklājīgi valda ņirgu.
- Un kura jums jau diena?
- Nezinu... Nu, diviem mēnešiem pāri.
Jaunieši nomaina reģistrus un piezemējas ahujā.
- Patiešām!? Nu, un kā?
Varbūt es tikai neesmu ievērojis, ka sen jau kā esmu miris?
- Da neko tā. Ir gaišāk. - Koleģiālam izlīgumam piebilstu: -Kādam taču ir jāeksperimentē!
Meitene sameklē produktu ar kāliju un magniju.
- Varat dzert šo trīsreiz dienā pēc ēšanas.
- Bet es neēdu trīsreiz dienā.
Kolektīvās aptiekāru ērģeles klusiem šņācieniem pārslēdzas uz vēl citu, iepriekš nelietotu reģistru. Bet ne daudz mazāk līksmu par līdzšinējiem.
Vēl pēc neliela konsīlija četratā izvēlos savus vitamīnus, izdalu valūtu un visi smaidīgi šķiramies kā vienota izmēģinājuma konspiratīvie draugi.
Tagi: ,
[info]po 
19:56
22.4.17
Būtu, ko teikt, bet – vai vajadzētu. Sveicienu greizie lielgabali mētājas pamestā kaujas laukā, un mirkstošais pulveris dedzina žūstošos nervus. Zirgi sen apēsti, rati stieg dubļos, no snaudošo kabatām patronas iesējas zemē, pa mēmai balsij iedārdas sprāgstošos centienos trāpīt. Un nevienam nav zināms – pa ko. Kā novērots – ne pa trāpīto. Bet kur tad lai paliek? Neies tak mājās – pēc tādas iešanas neizbēgami būtu jāapstājas.
Var visādi. Spodrināt mundiera pogas, pulveri žāvēt (var mēģināt šņaukt), var blenzt uz puķēm (un putniem gaisā), līdz atceries sevi, līdz nelabumam. Var griezties (vai soļot) pa apli, un bedri rakt vaļā un ciet. Neatlaidības zāles – kamēr neatlaiž, tikmēr nepāriet. Un vaibsti tik skaidri, sarkanos vaigos, kubiki rubiki raiba reibuma attālumā no pabeigtības. Ikviens te ir gatavs mesties pēdējā kaujā. Kā tad, vienmēr gatavs! Bet – ar ko, pret ko, priekš kam un kāpēc. Da tā...
Mūžīgais miers. Karavīri grauž nagus. Kaut kur aiz apvāršņa vītero sievas un pielaiko dizaina ragus.
[info]po 
08:02
16.4.17
Turās!