23.3.19 02:28 - Pa atslēgas caurumu
Bezmiegs ir lielisks iegansts cibai.Vajadzētu reiz atkal kko pastāstīt. Citādi pašam liekas, ka nav, ko teikt. Gan jau ir. Visāds štrunts, bet vismaz tā. Tikai citreiz.
÷
±
Vajadzētu reiz atkal kko pastāstīt. Citādi pašam liekas, ka nav, ko teikt. Gan jau ir. Visāds štrunts, bet vismaz tā. Tikai citreiz.
25.2.19 20:46
Q
16.2.19 18:04
Pieķeršanās plēš esības vētrā. Steiga nogurdina pirms laika.Būt un nepalikt. Gribēt, bet būt.
Aizlūgt par zāli aiz sētas un izgaršot griezīgās smiltis.
Atmiņa un iztēle griež viesuli riņķī un riņķī. Bet vidū vētras acs savelkas šaura un mikla kā kaps.
22.1.19 00:41
is life a feelingor is life a thinking
or is it a doing
or being
or is life participation
or is it just patience
is it passing?
is it everlasting?
is it a test
or is it a curse
the worst
at its best?
is life at least
or is life - lest?
is there much more
or only the rest?
is this it?
is this not?
will this have been it?
how much more has it got?
and where does it end,
and does it at all?
so, is it ending,
beginning or what?
what for
and what three
and what to
and what one
is there nothing at all
or is all to be done?
run into each other
run out and about
back into the middle
afraid to fall out.
but is there an out?
and is there an in?
is there a difference
in what we begin
or don't
or just cannot
or will not
or else!
or do
or we need to
or somebody tells
us a story -
a story of us,
a thread on a needle
beads on a bust.
something to trust.
a figure of us.
and maybe it lives.
and maybe it must.
and maybe it's asking
itself as are we
or maybe it isn't
and it listens to me.
and what if doesn't
and what if it can't
what if it's lost
and is drifting apart
and what if it's us
and what if it's life
that we talk ourselves into
just to seek,
just to hide?
1.1.19 06:14
DNS ir vistīrākā dzeja21.10.18 00:57 - Putenī
Loki nenoslēdzas, vītņkāpnes paveras. Mēs skatāmies viens uz otru no pretējām vertikāles pusēm, augstāki/zemāki, nīsti/nicināti, vai ejam līdzās, vai bezkaislīgi zūdam viens otra skatam, sāņus tik brālīgi redzot to pašu no dažādiem stāviem.Viss ir viena pretējība, Patiesība veras neziņā, Dievs slēpjas tepat aiz muguras, Mīlestība vemj asinis, pat Taisnais spīts pamanās apliekties riņķī un iestūķēt galvu savā Mēbiusa pakaļā. Smaržo rozes. Dur ērkšķi. Mirst lakstīgalas un šķiļas jaunas.
Pizģec, tādi nopietni ģīmji, bet grūstāmies taču tāpēc, lai foršāk. Cik jauki ir nogrūsties, maigi tā sakot, nahuj pa trepēm un kāpt atkal augšup! Ar ragaviņām.
Snieg un dzied putni.
Aizvijas pēdas.
10.9.18 00:49 - laušanās
Kaut ko mēs katrs saprotam. Bet visu - pat ne visi kopā.Un te nu mēs esam. Jātnieks un zirgs. Te per ar pātagu, te - pretī ar krēpēm.
Cieša vadība izspiež vietu mulsumam un dzen pārliecībā. Bet kaila ļaušanās atsedz dzīvības trauslumu mīkstajās saknēs.
Zirgs nekad neaiznesīs līdz pasaules galam. Mainīsies zirgi, un jātnieki mainīsies, mirs. Tikai doma, sapratne aizjās uz jātnieku mugurām.
Kam doma kalpos par zirgu? Kad zirgu vairs nebūs. Es zviedzu. Laikam aiz skumjām.
Powered by Sviesta Ciba