laušanās
Kaut ko mēs katrs saprotam. Bet visu - pat ne visi kopā.
Un te nu mēs esam. Jātnieks un zirgs. Te per ar pātagu, te - pretī ar krēpēm.
Cieša vadība izspiež vietu mulsumam un dzen pārliecībā. Bet kaila ļaušanās atsedz dzīvības trauslumu mīkstajās saknēs.
Zirgs nekad neaiznesīs līdz pasaules galam. Mainīsies zirgi, un jātnieki mainīsies, mirs. Tikai doma, sapratne aizjās uz jātnieku mugurām.
Kam doma kalpos par zirgu? Kad zirgu vairs nebūs. Es zviedzu. Laikam aiz skumjām.