Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
feminista sāpe par Hannām 
2.-Jun-2014 09:17 am
Sēžu te, lasot pētījumu par to, pēc kā alkst sievietes (viena paziņa laipni iedeva fokusgrupu analīzes materiālus, kas savākti, lai noskaidrotu, kas nepieciešams importa preču grupas reklāmai sieviešu auditorijā. Jāatzīst, viens vienīgs paleolīts apziņā!
Skumjā tur daudz. Nu par to, kādu sviestu sievietes dzen sev galvā, lai dabūtu vīrišķi pie sāniem, kaut tas nav nekāds jaunums, tapēc ne sas mani sabēdināja.
Pats skumjākais man šķita tas, ka (cenzēts) lielākā daļa sieviešu kaut kāda mārrutka pēc iedomājušās ko tik absurdu, ka ikdienas rutīna nobeidzot romantiku! Lai viņas uztvertu reklāmas tēlu kā pievilcīgu, reklāmas varone nekādi nedrīkst: a) veikt "sieviešu" darbus, b) nodarboties ar ko ikdienišķu (rutīna), bet tai a) jābūt noslēpumainai, b) jāparādās negaidot, balansējot uz pupiem (ekskjūz mai frenč) Piedzīvojumu. Pilnīgs sviests.
Tas vīrietis, pēc kura viņa tā alkst, taču negrasās ar viņu kopā doties džungļos, bet gan vēlas bērnus, ģimenes dzīvesvietu, kopīgu saimniecību, t.i. kopīgu ikdienu. Tas taču pat ezītim skaidrs, ka vīrietis, kurš nes tavā vietā iepirkumus, mazgā traukus, vāra rīta kafiju, tīra māju, maina mazulim pamterus un lasa vakara pasaciņu, ir neglābjams romantiķis. Jo citādi viņam 100 gadus beibi blakus nevajadzētu (pareizāk sakot, neromantiskiem egoistiem katram Piedzīvojumam savu beibi, vai labāk vispār bez tās). Vīrietis jau pirmajos 5-10 patstāvīgās dzīves gados atēdies infantilo romantikas izpratni, izkaitojies, izlēkājies, apskrambājis elkoņus, ložņājot pa klintīm, un pēc tā visa pamazām pievēršas tām sievietēm kā kam vairāk, nekā tikai pupiem uz kājām, un sāk domāt par ideālo sadzīvi.
Bet viņam tās vietā mēģina iesmērēt infantilitātes pagarinājumu līdz pensijai. Un brīnās, ka šis neizrāda sajūsmu.

Via: http://imja.livejournal.com/2404247.html

UPD:
Tas viss man atmiņā atsauc lācīti Pūku, kurš par visām varēm gribēja noķert lamatās Milzu Lempi, bet medījuma pievilināšanai piegāja izteikti femīni: ja man garšo medus, tātad Milzu Lempim Noteikti Garšo Medus, tātad Milzu Lempi jāpievilina tikai un vienīgi ar medu; ja man Milzu Lempis vajadzīgs tāpēc, lai šis man dejotu pa priekšu un izklaidētu, tātad Milzu Lempis noteikti sapņo būt kādam par izklaidētāju. Doma, ka Milzu Lempim medus varētu negaršot, netiek pieļauta un apspriesta. Un pēc tam neviltots izbrīns, ka Milzu Lempja lamatās iekritis vien pats Pūks, bet no Lempja ne vēsts. :)
Comments 
2.-Jun-2014 10:52 am
nu protams, ka mociks ir tikai un vienīgi apogejs - aisberga redzamā galotne

kamēr apakšā - jā protams, rutīna, vienveidība

tieši tamdēļ, katram cilvēkam (viņai un viņam) ir jābūt savam hobijam - kaut vai cope vai krustšūšana vai adīšana vai kas, kas ļauj izlādēties un atslēgties

a ja nav sava hobija - atliek sapņot par mociku
un par ko liecina cilvēks bez hobijiem? ka viņš pats nezin ko vēlās - un ka nemāk nokoncentrēties sevī ;)
2.-Jun-2014 11:15 am
Par hobijiem piekrītu, pat ja tie noved pie kalnciema tirdziņa :)
Bet tā ir traģēdija, ka nekas neinteresē, sevišķi, ja prāts arī uz grāmatām nenesas. Es gan nez vai cilvēki pie tā ir paši vainīgi, piemēram, vai es pati esmu vainīga pie tā, ka jau bērnībā nezināju, par ko gribu kļūt, kad izaugšu liela, atšķirībā no dažiem pazīstamiem eksemplāriem, kuri ir īsteni speci savās nozarēs.
2.-Jun-2014 11:19 am
nu ne jau nezināšana par ko tu gribi kļūt noved pie sekām, bet neapzināšanās, kas tev patīk, kas sagādā prieku - tupi lupīt seriālus nav izeja ;) nu pa manam ;) tur nav meditatīvā darbība atšķirībā no puķudobju rušināšanas - tikai opijs smadzenēm ...
2.-Jun-2014 11:18 am
Nu nez, ja man ir savs hobijs, es atgriežos visa tāda mājās uzlādēta, bet tur pretī sēž cilvēks, kuram hobijs ir datorspēles un televizors, diez vai tur kas labs sanāks. (un es runāju no pieredzes)
2.-Jun-2014 12:01 pm
Ne volejbols, ne rokasbumba.
2.-Jun-2014 12:04 pm
Un atnāk Gulbis, un pasaka, ka bābiešiem tenisu nē.
This page was loaded Maijs 24. 2024, 10:27 pm GMT.