Tādi jau jūs esat - nošņurkušie, darbos un televizorā iegrimušie alusvēderi, ar kuriem ne uz džungļiem traukties, ne klintīs kāpt, ne pasauli no marsiešiem izglābt. Tikvien kā papildus netīro trauku un drēbju kalns mājās.
Tacu dvēsele alkst ko citu - cildenu, skaistu, satraucošu. Nu, vismaz pasapņot. Par Piedzīvojuma ilūziju var arī samaksāt, bet no pamperiem un priekšautiem jau tā vēmiens nāk, nedoddies, ja tās šausmas vēl no reklāmām uzglūnēs.:)
kaut gan taisnība jau ir - pasauli apceļot un kalnos kāpt var arī vienatnē vai uzticamu draudzeņu sabiedrībā. Lai cienītais tikmēr pasēž pie katliem un sagaida mājās ar putru.:)