Tāpat vien iekrita acīs, sēžot archīvā un caurskatot bruņoto spēku veidošanos un personālsastāva izmaiņas, ka zināms CV standarts bija arī tajā laikā, ar savām standartfrāzēm, piemēram, katrs, kurš prasījās darbā Apsardzības ministrijā, neaizmirsa uzrādīt: "protu visas trīs vietējās valodas" (izglītotāki norādīja arī svešvalodu un seno valodu zināšanas).
Ne tikai. Pārdevējiem ar prasīja vācu, krievu un latviešu valodas. Mana vecmāmiņa tai laikā Mellužu tirgū kūpinātas reņģes tirgoja, un standartfrāzes (cik maksā, utml) zināja visās trīs valodās - ar trīs klašu izglītību.
Ēģiptieši ir lūzeri. Kambodžā meitenīte, kura gribēja ieskapēt kaut kādu atklātnīti par dolāru, nodemonstrēja, kā māk līdz desmit skaitīt kādās divdesmit valodās. Arī latviešu valodā iemācījās uzreiz, protams.
nu ja nemanīji, tad ar jamo vispār komunicēt ir bīstami! Sieva šim juriste, kaut vai tamdēļ. Par pārējo nemaz i nerunājot. Kaut gan ar mani jau nav labāk, kā jau inkvizitors iepriekšējā dzīvē, vēl tagad mēdzu darvu acīs liet un ar spalvām nosmērēt. :D
Vecmāmuļai dažus gadus pirms aprakstītajiem notikumiem skolā vēl vajadzēja staigāt ar piekarinātu dēlīti ar klasisko uzrakstu "Es runāju latviski". Jo nebija labais tonis.
Tas gan ne dažus, bet pārdesmit gadus iepriekš bija - sociķi dumpoties sāka, 1905. gadā akmeņus piedzērušies urlas logos varasvīriem meta un šņabenes laupīja, tad nu atcēla dēlīšu praksi. Bet progresa nav - vairāk nekā 100 gadi pagājuši, bet sauklis "valsts skolās tikai valsts valodā tev būs runāties", joprojām dzīvs.