Tāpat vien iekrita acīs, sēžot archīvā un caurskatot bruņoto spēku veidošanos un personālsastāva izmaiņas, ka zināms CV standarts bija arī tajā laikā, ar savām standartfrāzēm, piemēram, katrs, kurš prasījās darbā Apsardzības ministrijā, neaizmirsa uzrādīt: "protu visas trīs vietējās valodas" (izglītotāki norādīja arī svešvalodu un seno valodu zināšanas).
Vecmāmuļai dažus gadus pirms aprakstītajiem notikumiem skolā vēl vajadzēja staigāt ar piekarinātu dēlīti ar klasisko uzrakstu "Es runāju latviski". Jo nebija labais tonis.
Tas gan ne dažus, bet pārdesmit gadus iepriekš bija - sociķi dumpoties sāka, 1905. gadā akmeņus piedzērušies urlas logos varasvīriem meta un šņabenes laupīja, tad nu atcēla dēlīšu praksi. Bet progresa nav - vairāk nekā 100 gadi pagājuši, bet sauklis "valsts skolās tikai valsts valodā tev būs runāties", joprojām dzīvs.
Vecmāmuļai dažus gadus pirms aprakstītajiem notikumiem skolā vēl vajadzēja staigāt ar piekarinātu dēlīti ar klasisko uzrakstu "Es runāju latviski". Jo nebija labais tonis.