Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
otras puses skatījums 
15.-Nov-2011 09:50 am

"Paradoksāla situācija: neskatoties uz milzīgo augstākās izglītības iestāžu un studentu skaitu, arvien grūtāk kļūst atrast labu speciālistu programmēšanas sfērā, inženieri-elektroniķi, mehāniķi, ķīmiķi vai tehnologu. Atsevišķās sfērās speciālistus nav iespējams atrast ne par kādu naudu. Mans paziņa, kura uzņēmums strādā elektronikas sfērā, par mūsu tehnisko augstskolu absolventu līmeni izteicās tā: "Valsts valoda un reizināšanas tabula ar vārdnīcu - tās ir visas viņu zināšanas".

Kāpēc tā? Atzīsim godīgi: augstākā tehniskā izglītība Latvijā pagājušā gadsimta 60. un 70. gados tika veidota uz Krievijas (krievu) augstskolu bāzes. Latvijas rūpniecības vētrainā izaugsme prasīja lielu skaitu tehnisko speciālistu. Tā kā nebija iespējams īsā laikā sagatavot augstas klases pasniedzējus, izmantojot vietējos kadrus (to nav iespējams panākt viena gadu desmita laikā), uz Latviju tika sūtīta Maskavas un Pēterburgas profesūra.

70. gadu beigās, kad es mācījos Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultātē, lielākā daļa pasniedzēju bija, tā sakot, migranti. Nacionālie kadri tikai sāka pacelties vairāk vai mazāk nopietnā līmenī. Taču krievu pasniedzēji viņus aktīvi atbalstīja. Katedrās noritēja zinātniskais darbs, tika izstrādātas metodikas, gatavoti latviešu mācību līdzekļi...

90. gadu sākumā krievu pasniedzēji saņēma rīkojumu: steidzami pāriet uz latviešu apmācības valodu. Vērtīgie krievu pasniedzēji tūlīt pameta mācību iestādes. Daži aizbrauca uz Krieviju, citi - uz Eiropu. Pirms 15 gadiem es sastapu pasniedzēju no savas fakultātes (latvieti, kurš savulaik bija absolvējis labu augstskolu Krievijā). - Nu, kā klājas fakultātē? - es painteresējos. - Slikti, - viņš atbildēja, - gudrie ir aizbēguši, palikuši tikai "nacionālie kadri".

Laboranti vienā mirklī kļuva par docentiem, asistenti - par doktoriem. Fakultātes līmenis ir tik zems, ka to grūti iedomāties. (..)"

Jurijs Aleksejevs: Cīņa par latviešu valodu nogalina latviešu valodu.

Jādomā, ka ja Vilhelms Ostvalds dzīvotu šobrīd Rīgā, viņam nākots tāpat emigrēt.
Comments 
15.-Nov-2011 09:57 am
bračka studēja RTU inženieros, tur vēl pirms pāris gadiem vairāki pasniedzēji runāja tikai krieviski.
15.-Nov-2011 10:07 am
Nuss, cerēsim, ka ir izmesti.
15.-Nov-2011 10:44 am
starp citu, pirmās Republikas laikā LU vairāki profesori lekcijas lasīja krieviski vai vāciski. un neviens neprotestēja.
15.-Nov-2011 10:53 am
Njā, galīgi neviens nerūpējās par latviešu valodas glābšanu. :(
15.-Nov-2011 10:13 am
Kad es mācījos LU DF, tad mācīja labi, bet daudzi nemācījās.

Lai gan ar to valodu šie bija sašuvušies līdz pat tam, ka slavens vieslektors nevarēja atbraukt nolasīt lekciju kursu citā valodā.

Lai gan tā valodas padarīšana pazemina izglītības kvalitāti, tas tomēr ir sīks un nenozīmīgs faktors. Daudz lielāku lomu spēlē finansējums, kas mums ir piemēram aptuveni x2 mazāks kā Igaunijā.

Tas protams viss ir IMO.
15.-Nov-2011 10:35 am
Nuu... Atceros, ka mums vienīgie priekšmeti, kas bija krievu valodā, bija Kara katedra un Civilā aizsardzība, kuru lasīja kāds bijušais militārists. Krievu grupās, protams, mācības notika krieviski.
Visi pārējie priekšmeti bija latviešu valodā un nebija iemesla sūdzēties par zemu mācību kvalitāti. Radiotehnikas un Sakaru fakultāte jau neradās tukšā vietā, Latvijā bija VEF, RRR, Komutators (no VEFa savulaik atdalītie militārās produkcijas cehi), un virknē sīkāku, bet tāpat nozīmīgu elektronikas ražotņu un pētniecības iestāžu.
Man šis stāstiņš atgādina vienu no daudziem, kā krievi mums, tumšiem zemnieciņiem, kultūru veda, bet mēs par to atmaksājam tikai ar melnu nepateicību.

Starp citu, nacionālisms un šovinisms ir divas dažādas lietas, tās jaukt nevajadzētu, kaut arī tās tiek jauktas masveidā. Tas taga sakarā.
15.-Nov-2011 12:46 pm
Vo robežu starp tām abām nekādi nevaru atrast. Tipa, 1 ir maz, 2 ir maz, 3 ir maz, 10 jau ir daudz, tb kurā mirklī maz kļūst par daudz? ;)
15.-Nov-2011 03:15 pm
Drošs paliek drošs, tad jāaizliedz arī dziesmusvētki, jo tas ir visnotaļ nacionālistisks pasākums :)
15.-Nov-2011 03:49 pm
Da manis pēc viss notiek kā tam jānotiek. Acumērs ir, tb ja jau zāģē, tad paredz, kur tas zars kritīs. Tik kad taisīs otru Sarajevu (kā nekā saulkis "Latviju latviešiem" tieši to paredz), tad moš pačukst man, lai varu sapakot pauniņu un laikus notīties. Kaut kā negribas vienu nakti pamosties no tā, ka šmeiseriem bruņoti tautu dēli, ar kuriem iepriekšējā vakarā alus sadzerts, ieradušies mani vest uz netālo Biķernieku mežu. :)
15.-Nov-2011 04:51 pm
Otru Sarajevu vai tomēr Biškeku, kuru te viens profesionāls "internacionālists" piesolīja? :)
15.-Nov-2011 12:02 pm
Es teiktu, ka autors nepamatoti noraksta pēcpadomju depresijas periodu uz valodas politiku.

Es drīzāk domāju, ka fanātiskā cīņa par latviešu valodas ekskluzivitāti ir drīzāk sekas vispārējam pagrimumam nekā tās cēlonis. Arī šobrīd bezjēdzīgās nacionālistu cīņas par oficiālo valodu ir tikai bēdīgā ekonomiskā stāvokļa un lielā bezdarba sekas.

Padomju laikā visu nozaru speciālisti (vismaz par ķīmiju varu droši garantēt) rūpīgi kopa latvisko terminoloģiju, turklāt ne tik daudz patriotisma vadīti, bet tieši zinātnes vārdā, jo precīzi termini ir ļoti svarīgi. Ar grāmatu tulkošanu nodarbojās pieredzējusi speciālisti savā nozarē un pēc tam tulkojumus izskatīja pieredzējuši redaktori. Tāpat darbus kritiski izvērtēja veseli kolektīvi, un lai gan informācijas apmaiņa bija vairāk neformāla, rezultāti bija ļoti augsti.

Bet tad sākās juku laiki – vieni laupīja visu, ko var, bet gudrākie centās pasargāt esošo no izlaupīšanas. Bet pie tulkošanas ķērās opurtūnisti, kam trūka zināšanas gan darba tematikā, gan lingvistikā. Bet paldies par to pašu, jo man šķiet, ka pēc Latvijas neatkarības iegūšanas reāli izdoto tehniska rakstura grāmatu skaits latviešu valodā ievērojami saruka, nemaz nerunājot par kvalitātes kritumu.
15.-Nov-2011 12:45 pm
Man arī tā šķiet - par to, ka tās ir tikai sekas. Kaut kur jau to enerģiju jāliek, savukārt cilāt valodas jautājumus ir vieglāk, nekā dzīvi kā uzlabot. Starp citu, pēdējā Rīgas laikā vienā intervijā šim jautājumam mazliet pieskaras. Vakarā moš šeit citātu ielikšu, kas man patika un šo to savos uzskatos lika pārvērtēt.
16.-Nov-2011 10:18 am - vah
Ja nevar uzcelt Tadžmahalu piecgadē, tad nebūvējat arī architektūras fakultāti.
16.-Nov-2011 10:27 am - aksa - kals
Foto kurš nav uzņemts par baneri neuztaisīsi.
17.-Nov-2011 10:37 pm
nu re, cik labi, ka ir lauki - LLU (tad - LLA) strādāja vietējie - lauķi, tātad latvieši. un strādā vēl šodien. gudri onkas un tā. tā ka pēdējais brīdis tur mācīties, kamēr vecās, gudrās galvas nav nomirušas. starp citu, tas attiecas arī ir Rīgu - ja profesori nebūtu aizbraukuši, viņi tagad mirtu nost kā mušas un rezultāts šodienai būtu ļoti līdzīgi bēdīgs.
This page was loaded Nov 19. 2024, 6:21 am GMT.