Nuu... Atceros, ka mums vienīgie priekšmeti, kas bija krievu valodā, bija Kara katedra un Civilā aizsardzība, kuru lasīja kāds bijušais militārists. Krievu grupās, protams, mācības notika krieviski.
Visi pārējie priekšmeti bija latviešu valodā un nebija iemesla sūdzēties par zemu mācību kvalitāti. Radiotehnikas un Sakaru fakultāte jau neradās tukšā vietā, Latvijā bija VEF, RRR, Komutators (no VEFa savulaik atdalītie militārās produkcijas cehi), un virknē sīkāku, bet tāpat nozīmīgu elektronikas ražotņu un pētniecības iestāžu.
Man šis stāstiņš atgādina vienu no daudziem, kā krievi mums, tumšiem zemnieciņiem, kultūru veda, bet mēs par to atmaksājam tikai ar melnu nepateicību.

Starp citu, nacionālisms un šovinisms ir divas dažādas lietas, tās jaukt nevajadzētu, kaut arī tās tiek jauktas masveidā. Tas taga sakarā.