Da manis pēc viss notiek kā tam jānotiek. Acumērs ir, tb ja jau zāģē, tad paredz, kur tas zars kritīs. Tik kad taisīs otru Sarajevu (kā nekā saulkis "Latviju latviešiem" tieši to paredz), tad moš pačukst man, lai varu sapakot pauniņu un laikus notīties. Kaut kā negribas vienu nakti pamosties no tā, ka šmeiseriem bruņoti tautu dēli, ar kuriem iepriekšējā vakarā alus sadzerts, ieradušies mani vest uz netālo Biķernieku mežu. :)