Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par vai pret separāciju 
16.-Okt-2022 06:31 pm
Internetā klīst tāds populārs mems: "Priekšā iet veci un vāji vilki, bars pielāgo savu tempu viņiem, par tiem rūpējoties". Realitāte atšķiras no šī feika. Ja kāds vilks atpaliek, tad atpaliek, bars tam nepiemērosies. Jo ja piemērosies, tad ies bojā visi - cits bars tiks pie pārtikas ātrāk, šiem paliks vien atliekas un eksistences vilkšana pusbadā.

Viena vecuma grupa, viena skola, viens mācību priekšmets (šajā gadījumā vēsture) un viens skolotājs (tātad identiski apstākļi, attieksme, metodika un pārbaudes darbi). Tad kāpēc gan katrai klasei vidējais vērtējums tik krasi atšķiras? Pārbaudes darbā 8a vidējā atzīme ir 5,54, 8b - 6, 8c - 6,69, 8d - 5,78.

Vienīgais mainīgais faktors ir skolēnu komplektācija klasēs: čaklo un sliņķu īpatsvars katrā klasē atšķirīgs - kur vairāk slaistu, tur zemāks ne tikai vidējais vērtējums, bet mazinās arī čaklo sekmes. Un otrādi. Tas visai pašsaprotami, jo sliņķu un klaigātāju dominance traucē mācīties tiem, kas vēlas, un visā klasē veicina vieglprātīgāku attieksmi pret mācībām.

Ja klases nokomplektētu pēc spējām A-B-C-D, tad A klases zināšanu summatīvā vērtējuma līmenis divkāršotos, B līmenis ievērojami uzlabotos, C līmenis nemainītos, bet D pasliktinātos. Neviens neliedz čaklītim no D pāriet uz C vai pat augstāk, bet slinkumā ieslīgušam gudrītim no A noslīdēt uz B vai C. Procentuāli 50% no šādas separācijas būtu ieguvēji, 25% nekas nemainītos, bet atlikušie 25% no vēstures nezināšanas nenomirs. Vismaz to demonstrē prakse Vācijā un Nīderlandē, kur šāds dalījums pastāv gan starp skolām, gan klasēm.

T.i. no koplabuma viedokļa raugoties, kad pēc spējām separētie absolvēs vidusskolu, tad sabiedrība iegūtu vismaz divas reizes vairāk intelektuāli spēcīgu jaunu cilvēku ar lielu potenciālu.
Latvijā nekas tāds netiek pieļauts ideoloģisku iemeslu dēļ (kā pedagogu kvalifikācijas kursos izteicās viena no pedagoģijas pīlārēm lektorēm: "Ja kāds ierunāsies par skolēnu separāciju, es kļūšu nikna!"), jo dievzemītes pedagoģijas teorētiķu vidē izteikti dominē sociālistiskā pasaules skatījuma pārstāvji. Daudz runā par individuālo pieeju un izcilības veicināšanu, bet praksē redzam vien slaistu "vilkšanu aiz ausīm", gudrīšus un vidusmēru atstājot savā vaļā, un cerot, ka tie "pašvadīti" mācīsies. Tam mācību priekšmeta skolotājam, kuram katrā klašu grupā ir kādi 120 pusaudži (4 klašu grupas kādi ~480 skolēni), fiziski nav laika pat vārdus šiem iegaumēt, un visa individuālā pieeja tiek veltīta atpalicējiem. Rezultāti ir visnotaļ viduvēji pat postpadomju valstu vidū, nerunājot par attīstīto valstu rādītājiem. T.i. ja kāds skolēns izrāda izcilību, tad tas drīzāk par spīti, nevis pateicoties sistēmai.
P.S.
Ja pedagoģijas teorētiķus pielaistu pie sporta dzīves organizēšanas, tad par kaut cik profesionālu sportu dievzemītē varētu aizmirst. Taču, tā kā sporta fani ir kauslīgāki, nekas tāds netiks pieļauts.
Comments 
16.-Okt-2022 06:44 pm
bet pēc šī principa tad nebūtu jādala pa klasēm attiecībā uz visiem mācību priekšmetiem? Cilvēks, kas ir A klasē, teiksim, valodās, mierīgi varētu būt B klasē vēsturē, C klasē sportā un D klasē matemātikā, un mācību pārzinis būtu nervu sabrukumā, visdrīzāk
16.-Okt-2022 08:06 pm
Mums vidusskolā bija tā, ka visi bija viena liela klase (nevis 2-3 paralēlklases), kas dalījās novirzienos atbilstoši profilkursiem (tagad tas kaut kā citādi saucas). Kaut kādas stundas notika visiem kopā, kaut kādas paralēli atbilstoši tam, kas kuram atšķiras (vieniem loģika, vieniem angļu papildstundas, citiem ģeogrāfija), kaut kādi priekšmeti paralēli pie dažādiem skolotājiem.
T.i. teorētiski var to matemātiku vai vēsturi mācīt reizē pie dažādiem skolotājiem, vienīgi vajag pietiekami plašu skolotāju sastāvu. Un tā jau atkal ir problēma.
16.-Okt-2022 08:10 pm
nu, mēs videnē bijām normāli segregēti (šķiet, pēc pamatskolas eksāmeniem latviešu valodā un matemātikā), vēstures un ģeogrāfijas skolotāji par manu eksistenci bija ļoti izteikti nelaimīgi
16.-Okt-2022 08:23 pm
Tas ir labs modelis, diemžēl prasa labas menedžēšanas spējas (kādas skolu mācību pārzinēm reti kad piemīt), un ir ar tendenci pārbirokratizēties ar atskaitēm, caurvijām, metodiskajām sēdēm u.c. figņām (uz to sistēmai nags).
16.-Okt-2022 08:39 pm
kas ellē ir caurvijas???
17.-Okt-2022 03:00 pm
Praksē tas nozīmē daudz papīru, daudz patērēta laika un nulli rezultātu. :) Divu vai vairāku priekšmetu skolotāji saskaņo mācību plānus, lai vielaikus ņemtu vienu tēmu - iecere, ka tā labāk iesēdīsies atmiņā un būs saprašana.

Ideja uz papīra laba, paņemta no 1920. gada PSRS skolu reformas: vienu un to pašu tēmu māca visos priekšmetos vienlaikus. Labi aprakstīta romānā "Divi kapteiņi": “Atceros, mēs mācījāmies par pīli. Tā bija vienlaikus trīs nodarbībās: dabaszinībās, ģeogrāfijā un krievu valodā. Dabas zinību stundā pīle tika pētīta kā pīle - kādi tai spārniņi, kādas tai kājas un kā tā lido un peld. Ģeogrāfijas stundā pīle tika pētīta kā zemeslodes faunas pārstāvis. Krievu valodā Svetlana Petrovna mums mācīja rakstīt p-ī-l-e un lasīja kaut ko par pīlēm no Brēma.”
17.-Okt-2022 03:04 pm
Es īsti nesaprotu kāpēc tas kaut kā speciāli jāorganizē. Skolotāji ja paši gribēs, saorganizēsies, ja nē nē
17.-Okt-2022 09:37 pm
Kā Tjutčevs skandēja: Ar prātu nesaprast... :)
17.-Okt-2022 09:39 pm
Man ir tāds vrb stereotips - ja kaut ko nevar saprast ar prātu, tad tur ir kļūda :)
16.-Okt-2022 09:57 pm
Anglijā videnē arī ir viena liela klase, un tad tālāk dala pēc spējām atsevišķos priekšmetos, piemēram, matemātikā, anglu valodā, svešvalodās, un vēl kkur, un citos ir visiem kopā, vai pusklasei, piemēram, vēsture, religijas mācība, utt.
16.-Okt-2022 08:19 pm
Ja māte daba ir piešķīrusi intelektu, tad domātspējas izpaužas visos mācību priekšmetos. Protams tajos, kas patīk, ir labi un teicami, taču arī tajos kas vienaldzīgi, skolēns ir ļoti stabils vidusmērs vai pat virs tā.

Sijāšanas sistēma jau pusgadsimtu strādā Vācijā, Nīderlandē un vēl kur. Un gadu desmitus sociālisti ar to cīnas, cenšoties panākt nivelēšanu, bet tas jau cits stāsts.
16.-Okt-2022 07:50 pm
Taisīt spec vidusskolas kuras ir pakārtotas augstskolām un kurās var tikt iekšā vai nu ar labiem rezultātiem vai pēc iestājeksāmena, precendents jau ir, cik es zinu RTU uztaisīja sev vidusskolu, inženiertehniskā vidusskola rīgā.
16.-Okt-2022 08:11 pm
tas nekādīgi neatrisina vēstures problēmu (nu izņemot ja attiecīgo priekšmetu vispār nemāca, ibo nafig), izņemot ja tiek izveidota specifiski vēstures vidusskola
16.-Okt-2022 08:16 pm
Vēsturi vidusskolā vairs nemāca.
17.-Okt-2022 09:29 am
Ko??? Līdz šim vidusskola bija tas moments, kurā vispār daļai skolēnu vēsture sāka iepatikties un veidoties kaut kāda sajēga.
Tā jau it kā tagad interesantāk vēsturi māca, bet, kad mana astotklasniece dod vaļā kaut ko par 18.gs = Viduslaikiem... Galīgi nav smieklīgi.
17.-Okt-2022 02:54 pm
Tā mana sāpe - uzskatu, ka tieši pamatskolā var iztikt ar multenēm un blēņu stāstiem, bet kā priekšmetu to vērts mācīt vien vidusskolā. :( Diemžēl Skola2030 komanda, kuri ir augsti izglītojušies aiz okeāna pedagoģijā, taču ne vella nesaprot no vēstures*, ir salikuši tā, ka vēsture kā atsevišķs priekšmets ir 7.-9. klasēs, bet vidusskolā atgriežas pie sākumskolas modeļa, kas saucas "sociālās zinības un vēsture". Tb burbuļu pūšana "ne sunīti kājām spert" ar kādām ilustrācijām iz vēstures. Ir gan paredzēts arī padziļinātais kurss "vēsture un sociālās zinības", taču reti kura skola to izvēlas. Skolām vajag augstu sekmju reitingu, skolēniem - kur mazāk piepūlēties.
- - - -
* Arī citu priekšmetu skolotājiem ir ko teikt par programmu, bet es labāk neizteikšos par to, no kā nejēdzu.
16.-Okt-2022 08:37 pm
Nēnu lunis varētu sev arī uztaisīt vidusskolas, tur būtu viss kas lunī pēc tam top mācīts
16.-Okt-2022 08:01 pm
Lai arī es būtu par šādu sašķirošanu (un ar prieku izmantoju iespēju legālo iespēju bērniem vismaz pēc 6. klases iestāties skolā, kur galīgi slinkie un grūtie netiek), labi apzinos, ka šāda dalīšana gudro/negudro klasēs darbojas tad, ja ir vismaz divas paralēlklases. Taču ko darīt mazajām skolām? Tad sanāktu, ka gudrajiem pilsētas bērniem tiek iedots handikaps, kas daļai bērnu citviet nav pieejams.
Varbūt, protams, to varētu risināt, piešķirot skolotājiem papildu apmaksātas stundas darbam ar spējīgajiem, taču to arī ne visas pašvaldības var atļauties. Un tas savukārt arī šiem bērniem nozīmētu vairāk apmeklējamu stundu, ko atkal jau nevar īsti darīt.
Un tā, diemžēl, daļēji jautājums par bērna izaugsmi un spēju attīstīšanu paliek vecāku ziņā. Kas gan arī ir nevienlīdzības avots - ne visiem bērniem vecāki ir vienlīdz ieinteresēti, naudīgi, tehniski un arī savu zināšanu aspektā nodrošināti.

Šķiet, ka vienīgais ceļš, ir skolu tīkla maksimāla optimizēšana, lai nodrošinātu paralēlklases un iespēju dalīt gudrajos/negudrajos. Esošajā situācijā tas nav iespējams.
16.-Okt-2022 08:21 pm
Tak viss no tā, ko es te vāvuļoju, nav un nebūs. Man vienkārši patīk prātot, kad tam atliek laiks.

Kas interesanti, pēc 6. klases arī galīgi slinkie un grūtie sāk slikti justies. Tik dumji viņi nav, lai nesaprastu, ka atpaliek, bet uz 9. klasi jau nāk tas vecums, kad būt atpalicējam ir kauns...
16.-Okt-2022 08:40 pm
Nu dara tur kur ir pieejams, nav jēgas nedarīt kaut ko labu tikai tāpēc ka kaut kure citiem kādu iemeslu dēļ tas nav pieejams
16.-Okt-2022 08:42 pm
Protams kā šādu dalīšanu vajag, spējīgie ir vienkārši jāevakuē no vispārējās masas/ vidusmēra.
16.-Okt-2022 08:47 pm
Manā skolā tā bija, ka pēc 6. klases gudrīši un centīgie bērni aizgāja uz ģimnāziju vai A (izlases) klasi. Lai tur tiktu, bija jākārto iestājeksāmenu. Kā jau rebelis, paliku t.s. "lūzeru" klasē, bet tie bija diezgan depresīvi gadi.
17.-Okt-2022 02:49 pm
Tā tas visu laiku ir - pēc 6. klases un pēc 9. visi labākie laužas uz valsts ģimnāzijām, "parastajās" skolās paliek tie, kas nav spējuši tur nokārtot iestājpārbaudījumus.
Valsts ģimnāzijās programma tā pati, skolotāji bieži vien pat nekvalificētāki (esmu daudzus sastapis, retais raisa respektu), taču tur ir skolēnu "izlase", tb nemācīties ir kauns.
17.-Okt-2022 03:05 pm
/"parastajās" skolās paliek tie, kas nav spējuši tur nokārtot iestājpārbaudījumus./

Nu jā separācija praksē, ja vēl tur būtu attiec. pasniedzēji būtu OK
17.-Okt-2022 09:39 pm
Tāda pati separācija kā sportā - basketbola komandā tos, kas ap 150 cm augumā, neņem. Un pat ja tiesībaizstāvji panāktu kvotas, šaubos, vai tas īsais pats labi starp šlangiem jutīsies.
17.-Okt-2022 09:44 pm
Nu vai daltoniķi par pilotu un tā tālāk. Vispār skolās ja viņas pildītu savu pamatuzdevumu būtu jābūt talantīgo bērnu monitoringam un tūlītējai izvākšanai no masas [OK varbūt ņemot vērā bērna paša vēlmes, bet nu parasti jau viņš/ viņa arī gribēs [rom no pelēcības un garlaicības].

Šitādam monitoringam labi noderētu kaut vai mācību priekšmetu olimpiādes.

Jā, starp citu nīstajā psrsā kaut kās uz šo pusi bija, piemēram vasarā parastajiem - nometnes ``lotoss`` - būtībā darba nometnes, viņus atdeva kolhoziem, apdāvinātajiem - nometnes ``alfa``, kur nevis bietes ravēja bet lekcijas klausījās.

Tā arī vajag.
This page was loaded Dec 19. 2024, 2:06 pm GMT.