Lai arī es būtu par šādu sašķirošanu (un ar prieku izmantoju iespēju legālo iespēju bērniem vismaz pēc 6. klases iestāties skolā, kur galīgi slinkie un grūtie netiek), labi apzinos, ka šāda dalīšana gudro/negudro klasēs darbojas tad, ja ir vismaz divas paralēlklases. Taču ko darīt mazajām skolām? Tad sanāktu, ka gudrajiem pilsētas bērniem tiek iedots handikaps, kas daļai bērnu citviet nav pieejams.
Varbūt, protams, to varētu risināt, piešķirot skolotājiem papildu apmaksātas stundas darbam ar spējīgajiem, taču to arī ne visas pašvaldības var atļauties. Un tas savukārt arī šiem bērniem nozīmētu vairāk apmeklējamu stundu, ko atkal jau nevar īsti darīt.
Un tā, diemžēl, daļēji jautājums par bērna izaugsmi un spēju attīstīšanu paliek vecāku ziņā. Kas gan arī ir nevienlīdzības avots - ne visiem bērniem vecāki ir vienlīdz ieinteresēti, naudīgi, tehniski un arī savu zināšanu aspektā nodrošināti.

Šķiet, ka vienīgais ceļš, ir skolu tīkla maksimāla optimizēšana, lai nodrošinātu paralēlklases un iespēju dalīt gudrajos/negudrajos. Esošajā situācijā tas nav iespējams.