Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
tolerance vs vārda brīvība 
6.-Jul-2022 12:31 pm
Nesen uzdūros internetu ārēs lauka pētījumam par pēdējās desmitgades izmaiņām jēdziena "vārda brīvība" nozīmīgumā, ko veica Higher Education Policy Institute (HEPI) komanda augstskolu studentu vidū. Rezultāti man šķita visai interesanti, jo līdzīgu virmojumu jūtu jaunajā paaudzē sev apkārt.

2/3 aptaujāto neuzskata vārda brīvību par kā vērtu, viņiem tā visai vienaldzīga, jo daudz svarīgāk šķiet, lai "vārds" nevienam neliek justies bēdīgam, aizvainotam. 79% respondentu uzskata, ka to, kuri kādā veidā jūtas ierobežoti, vēlmes ir jāizpilda kā pašsaprotamas. 61% respondentu atzina, ka neviennozīmīgā situācijā labāk upurēt vārda brīvību, lai neviens nesajustos margināls. 35% studentu pauda pārliecību, ka lektoriem, kuru lekcijās paustā informācija tīši vai netīši kādu aizskar, ir jāaizliedz pasniegt augstskolā; savukārt pasākumus jāorganizē dzimumdalīti, pie tam, ja agrāk to prasīja dažādas reliģiskās grupas, tad šobrīd šo nostāju atbalsta arī studenti, kas neuzskata sevi par reliģioziem, u.tml. Kā diplomātiski izteicās prohjekta vadītājs Nikolass Hilmans (Nick Hillman, 1972): "mūsdienu studentu attieksme pret vārda brīvību atšķiras no iepriekšējo paaudžu nostājas: tā viņus vienkārši neinteresē".

Manā jaunībā vārda brīvība bija ideāls, uz ko tiekties. Lielākajai daļai ļaužu riebās padomju dubultvaloda, kad daudzas lietas nedrīkstēja saukt vārdā, bet vajadzēja maskēt aiz politiski pareizi skanošām frāzēm. Vārda brīvība bija viena no pirmajām prasībām, sākoties pretpadomju kustībai, dibinoties Tautas frontei. Eiropā šī vēlme ir par kārtu senāka. Vairāk nekā 200 gadus ritējušas politiskās batālijas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, līdz ļaudis ieguva tiesības un prasmi apspriest "neērtas tēmas", izskaust rasismu, segregāciju, mainīt likumdošanu. Galu galā, šie paši aptaujātie studenti ir ērtajā pozīcijā pateicoties tikai un vienīgi cīņai par vārda brīvību - paaudzes pirms viņiem panāca šiem viedokļa paušanas iespējas, riskējot ar mantu un brīvību, līdz sasniedza saskarsmes tolerances optimumu.

Taču pasaule tā iekārtota, ka svārsts turpina kustību pretējā virzienā... Pamatā ir mūžsenais cilvēku konservatīvisms, vēlme saglabāt, nostiprināt un nocietināt status quo - toleranci, - kas pamazām virza visu uz pretēju rezultātu. Pati tolerance ir lieliska (galu galā māte daba mūs radījusi dažādus, un jo labāk iemācās sadzīvot ļaudis ar pretējām vērtībām, jo komfortablāka visiem dzīve), bet tās nostiprināšanas un pastiprināšanas metodes gan tādas nav. Un arī rezultāti. Interesanti, tāds bija Plāns, vai kārtējā nejaušība, kad kārtējo reizi ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts?
Comments 
6.-Jul-2022 02:26 pm
Interesanta tēma.
Man šķiet, šobrīd viss jau ir daudzmaz kārtībā ar vārda brīvību, kuras mērķis ir, lai droši varētu vērsties tieši pret "status quo" - jebko nosacīti vājākos sabiedrības locekļus vai grupas ierobežojošu. Tolerances un iekļaušanas vārdā ierobežojumiem būtu jābūt tikai tur, kur stiprākais vēršas pret vājāko, vairākums pret minoritāti utt.
6.-Jul-2022 02:37 pm
Tikai filozofēju:
ja ierobežojumiem jābūt tur, kur vairākums vēršas pret minoritāti, tad, piemēram, kādi īsteni islamticīgie (kuri LV ir minoritāte), var uzskatīt, ka ir jāierobežo jebkādi ne-islamticīgo (kuri LV ir vairākums) izteikumi par islama praksēm, piemēram, sieviešu tiesībām.
6.-Jul-2022 04:05 pm
Es domāju, šie izteikumi (piemēram, par sieviešu tiesībām) principā nav jāierobežo tikai tāpēc vien, ka nesaskan ar minoritātes uzskatiem. Tas pieder pie vārda brīvības. Ja vien šī islamticīgo minoritāte netiek piespiesta rīkoties atbilstoši viņiem nepieņemamiem uzskatiem.
6.-Jul-2022 04:10 pm
Precizējot - izteikumi tieši par islama praksēm, kuras runātājs pats nepraktizē, nav nekā vērti un tāpēc arī nav jāierobežo, lai jau cilvēki muļķojas, ja grib :)
6.-Jul-2022 02:57 pm
"vārdā ierobežojumiem būtu jābūt tikai tur, kur stiprākais vēršas pret vājāko, vairākums pret minoritāti utt."

Kāpēc?
Kuram būtu tiesības noteikt kas tiek ierobežots?
Kuram tiesības definēt kuri ir "stiprākie"?

Kāpēc "stiprākajam" jāaizver muti, bet "vājākais" drīkst klaigāt ko grib? Vai tas gadījumā nepadara vājāko par stiprāko un otrādi?

Kā tu domā kāpēc cilvēki visos laikos cīnījušies par brīvību, tajā skaitā brīvību brīvi paust savas domas?
6.-Jul-2022 03:16 pm
Kāpēc? Nu, tāda varētu būt stratēģija. Manuprāt, tas ir virziens uz sabiedrības līdzsvarošanu, stabilitāti.

Principā jau sarežģīti. Tie ir pareizi jautājumi. Neviens jau neko nedefinē, sabiedrībai pašai jāvienojas par visiem jautājumiem. Un jebkurš jebkurā brīdī var teikt, ka ziniet, bet man tā joprojām nav īsti labi. Nevis ar saviem vārdiem uzbrukt citiem.
6.-Jul-2022 08:29 pm
Es piekrītu, ka būtu labi, ja mēs savstarpēji būtu pieklājīgāki. Nav vajadzīgs sabiedrībā vienam otru nozākāt un aizvainot, un varbūt tā latiņa, kas agrāk bija zemāka (teiksim, agrāk pateikt citam fuck you! skaitījās ļoti rupji, bet ne gluži naida runa), un nekas jau slikts nebūs, ja mēs to pacelsim nedaudz augstāk (nu neapsaukāsim bez pamata viens otru par psihopātiem un pedofiliem, kā to izdarīja Masks un tika cauri sveikā) un kļūsim par pieklājīgāku sabiedrību, kur pat dirst viens otru pasūtīsim kulturāli kā angļu seri. Bet neredzu iemeslu kaut kā to diferencēt pret kādām grupām vai minoritātēm. Jo katrs pieder kaut kādai apakšgrupai un šī īpašā tiesību meklēšana tikai kļūst par nevajadzīgu kultūru karu.

Ja internetā var aizvainot kristiešus, tad kāpēc ne arī gejus vai transseksuāļus? Cik vēroju, vairums šādu aizvainojumu ir apzināti meklēti kašķi. Nu kādu kāda diskusijā nosauca ne tajā vietniekvārdā, nu un tad? Visdrīzāk jau šim cilvēkam darbā vai ar draugiem attiecības ir normālas. Ikvienam gadās, ka uz viņu apzināti uzdirš, dažreiz tas var būt bomzis uz ielas vai tamlīdzīgi. Vienkārši ignorē vai kaut ko tikpat rupju atbildi pretī un ej tālāk.
6.-Jul-2022 10:00 pm
Runča Leopolda stila aicinājumi ir labi un es tiem piekrītu, bet tie ir, kā tu bieži mīli teikt, bezjēdzīgi. Cilvēki nekad nebūs perfekti pieklājīgi. Būt nepieklājīgam ir cilvēka dabā. Lieta, ko komunisti un tml šlaku utopisti un autisti nesaprot.
Vai atceramies vēl cik "pieklājīgi" bija cilvēki, īpaši pakalpojumu sfērā vēl pavisam nesen, norietošā sovoka laikā. To pašu marksistu veidota sabiedrība tagad izdzinusi saknes arī pie mums.
6.-Jul-2022 11:35 pm
Nu vispār ja vājākais runā muļķības tās joprojām ir muļķības un nav svarīgi ka viņš vājāks.
7.-Jul-2022 11:05 am
Ak, te es varētu atbildēt ar gnidrologa vārdiem "kuram tiesības definēt, kas ir muļķības?" :)
7.-Jul-2022 01:14 pm
Evidencei, protams. Reality check vienmēr ir bijusi un turpina būt mēraukla muļķību nošķiršanai no ne-muļķībām, lai ko neteiktu "sociālā konstrukta" kulta priesteri.
7.-Jul-2022 02:30 pm
Kurš nu runātu.
7.-Jul-2022 05:40 pm
Tieši tā.
8.-Jul-2022 11:55 am
Tu nekritiski klausi un pēc tam atkārto, ko tev pateica Autoritāte. evidence priekš tevis nav nekā vērta. Paklausība Autoritātei>viss. Keep sucking.
8.-Jul-2022 12:15 pm
Un tomēr, un tomēr, ja pieņemtu, ka tavi nīkie apsūdzības raksti būtu patiesi, tas viss man kaut kā nav traucējis sekmīgi veikt zinātniski pētniecisko darbu (nu jau divās frontēs) un tikt pie lietām, vietām un datiem, kas konkrēti tev permanenti paliks aiz sasniedzamības robežām. Tas viss, protams, tavā nomenklatūrā ir ķeblīši, toties kādi.

"Domāšana ārpus kastes" ir vēl viena kaste, atgādini to sev un savējiem. Pat zemu standartu recenzēts pētījums ir galvas tiesu pārāks par bitšūtos salasītu drazu.
9.-Jul-2022 11:53 am
Tu jau ignorē arī pētījumus, kuri neatbilst taviem autoritātē bāzētajiem aprioriem.
9.-Jul-2022 11:59 am
Jā, mēdzu ignorēt "pētījumus" no sērijas "garāžā uzbūvēju mūžīgo dzinēju", "vakcīnās safilmēju taustekļus" vai "this just in, matemātika ir seksistiska". Nopietnam pētnieciskajam darbam es cenšos vismaz pievērst uzmanību, ja tas atrodas kaut kur šāviena attālumā no manas kompetences sfēras, arī tad, ja nepiekrītu secinājumiem un/vai premisām.
9.-Jul-2022 12:31 pm
Es nerunāju ne par ko tādu. Tu pat ignorēji ko medkorporācijas pašas atklāti rakstījušas savos papīros, kurus no tām nācās izspiest ar tiesāšanās palīdzību. Droši vien vienkārši aktīvi centies par to neko nezināt. Ja pētījums ir pretrunā ar valdošās politiskās konjunktūras virzienu, tas ir nepareizs, bet pētnieks ir šarlatāns.
9.-Jul-2022 12:36 pm
Nē, es neko no tā nenoignorēju, tu atkal fantazē. Vēl vairāk, es jau pirms ~ pusgada rakstīju palaga garuma komentārus, kur salīdzināju šos datus ar plaši izplatītu pretvīrusu preparātu blakņu datiem, pie [info]extranjero un pie sevis.
7.-Jul-2022 02:54 pm
To noskaidro izpētot. Zinātniskā metode. Kā jau zemāk teikts - pēc evidences.
7.-Jul-2022 05:20 pm
Tā jau ir, bet pastāv risks, ka tas, kas nestrādā vairākumam, ļoti labi darbojas attiecīgajai minoritātei.
7.-Jul-2022 05:23 pm
Okej bet kāds tam sakars ar apskatāmo problēmu? Nu piemēram sirds slimnieku minoritātei vajag attiecīgo terapiju, citiem nevajag. Terapija ir pamatota pētījumos.
8.-Jul-2022 11:58 am
Kādā veidā vārda brīvība var kādam kaitēt, neatkarīgi no "minoritātes" statusa. Vārda brīvība nozīme spēju teikt patiesību par lietām? Kura ir tā minoritātei, kurai varētu kaitēt patiesības teikšana?
8.-Jul-2022 12:22 pm
Šim, savukārt, pilnībā piekrītu.
7.-Jul-2022 02:33 pm
"Kāpēc? Nu, tāda varētu būt stratēģija. Manuprāt, tas ir virziens uz sabiedrības līdzsvarošanu, stabilitāti."

Mūsu sabiedrība bija samērā stabila gadu simteņus. Tikai tagad, pateicoties progresīvajai purgai, tā sākusi destabilizēties.
Tu laikam arī esi sieviete. Tici visam, ko saka televizorā vai platstraumes interneta portālos.
7.-Jul-2022 05:23 pm
/Mūsu sabiedrība bija samērā stabila gadu simteņus./

Nebija. Kari uz etniskas, reliģiskas etc bāzes bija parasta lieta.
9.-Jul-2022 11:56 am
Arī tagad ir parasta lieta. Šur tur ir pamiers, šur tur kari. Viss mainās atkarībā no laikmeta. Kari neietekmē sabiedrisko kārtību, vienkārši noposta lietas un cilvēkus.
6.-Jul-2022 03:58 pm
drīzāk nejaušība, t.i., tā vienkārši notiek, viss iet uz apli, tikai katrs aplis nedaudz atšķirīgs no iepriekšējā.
This page was loaded Nov 18. 2024, 7:45 am GMT.