Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
1890. gada 16. martā Vācijas impērijas kanclers Otto fon Bismarks rakstīja ķeizaram Vilhelmam: 
19.-Jan-2020 03:26 pm
“Mūsu augstskolu lielākā problēma ir tas, ka to ir pārāk daudz, un valsts mākslīgi stimulē jaunos cilvēkus studēt. Rezultātā mums ir daudz vairāk jaunu ļaužu ar augstāko izglītību, nekā nepieciešams un nekā valsts var tos nodrošināt ar atbilstošu darbu un ienākumiem. Lielai daļai no augstskolu studentiem ne pašu intelektuālās spējas, ne vecāku izcelsme neļauj pretendēt uz intelektuālu profesiju.
Sekas ir izglītības iestāžu pārpilnība un izglītota proletariāta izaudzināšana, kas ir bīstami valstij. To papildina vēl viena kategorija – “pusmācītie”, - kurus rada tautskolu pārāk augstās prasības un iepotētās cerības. Rezultātā bērni vairs nevēlas turpināt vecāku amatu, bet izvirza sev nesasniedzamus mērķus, kas galu galā viņos rada neapmierinātību ar dzīvi. Ar katru gadu pieaug tādu ļaužu skaits, kuri, pateicoties iegūtajai izglītībai, pretendē uz tādu dzīves līmeni, kādu nespēj sev nodrošināt. Tā pie mums rodas tie paši apstākļi, kas Krievijā kalpo par augsni tur plaukstošajam nihilismam.
Lai novērstu tālāko attīstību šajā virzienā, piedāvāju samazināt augstskolu skaitu un iespējas tajās iestāties. Jebkurā gadījumā jāierobežo to skaita palielināšanos. Stipendijas universitātēs un ģimnāzijās jāpalielina, taču jāpiešķir daudz mazākam studentu skaitam.
Jāliedz dzēst mācību maksu visās fakultātēs, izņemot teoloģisko, lai šī labi domātā iecere nepiesaistītu augstskolām vieglprātīgus studentus, kuri pēc tam kļūs par ar visu neapmierināti pilsoņi. No savas puses rekomendēju paaugstināt mācību maksu ģimnāzijās un universitātēs, šajā gadījumā atļaujoties atsaukties uz Anglijas pieredzi, kur studijas tādās augstskolās kā Ītona un Herova, kā arī universitātēs, maksā visai ievērojamas summas. Uzskatu to par svarīgu aspektu, jo tādējādi iestāšanās augstskolās kļūs neiespējama ļaudīm, kuru izglītības līmenis būs augstāks par to dzīves līmeni, kas kalpos par iemeslu neapmierinātībai ar dzīvi. Vienlaikus ar augstāko mācību iestāžu iegrožošanu, kuras orientētas uz intelektuāļu izaudzināšanu, jāpaplašina amatniecības un komerczinību skolas, kā arī jācīnās ar aizspriedumu, ka karjera amatniecībā, rūpniecībā vai tirdzniecībā ir mazāk cienījama.
Taču studentu pārlieku lielais skaits augstskolās nav mūsu izglītības sistēmas vienīgā problēma.
Pašu apmācības sistēmu skolās nepieciešams reformēt. Visās mūsu skolās – no ģimnāzijas līdz tautskolām laukos, - neveselīgi dominē vienkārši iekaļama mācību viela. Rezultātā ir atmiņas pārslogošana ar mehānisku zināšanu uzkrāšanu. Savukārt gara, rakstura un patstāvīgas domāšanas attīstīšanai tiek veltīts pārāk maz uzmanības. Šie trūkumi līdz ar nepietiekamu fizisko vingrinājumu slodzi būtu vēl pamanāmāki, ja vien dienests armijā nelabotu daudzas skolā un audzināšanā ģimenēs radušās problēmas un skolēnu pārslodzes sekas.
Tieksme skolā akcentēt vairāk zināšanas, nevis prasmes, jau šobrīd uzskatāmi demonstrē savus mīnusus tautasskolā. Redzam pastāvīgu tendenci palielināt apgūstamo mācību vielu, pārsniedzot likumā noteikto. Rezultātā tā vietā, lai gatavotu skolēnus praktiskajai dzīvei, skola atsvešina viņus no to vecāku dzīvesveida un sadzīves līmeņa. Strauji pieaug to skaits, kuri iznāk no skolas ar pārliecību, ka ir pārāk labi tam darbam, ko dara to tēvi, jo esot augstāk izglītoti. It īpaši tas attiecās uz talantīgākajiem, kuriem skolā mācībās labi veicies, kurus visbiežāk skar vēlme izrauties no tās dzīves, kuru dzīvo viņu vecāki. Neveiksmes gadījumā viņi papildina mūždien neapmierināto rindas. Redzam, ka jau šobrīd laukos ir pārāk daudz tādu, kas nevēlas vis strādāt, bet gan vēlas izrīkot citus, un pārāk maz tādu, kas prot un ir gatavi strādāt.”

Via: Bismarck O.v. Gesammelte Werke. Abteilung III. Schriften. Bd. 8. - Paderborn, 2014. S. 642-644.
Comments 
19.-Jan-2020 05:00 pm
Katrai indietei pa bakalaura grādam!
20.-Jan-2020 12:59 am
Toreiz viņiem bija cita situācija, tagad ar automatizācijas izplatīšanos vienkāršie darbi tiešām pārstāj būt vajadzīgi un neizglītoti cilvēki ir balasts.
20.-Jan-2020 09:41 am - jo?
Vai pastāstīsiet, lūdzu, sīkāk?
20.-Jan-2020 10:52 am - Re: jo?
Nu tātad var secināt ka tagad mums nav sagaidāma izglītotu cilvēku pārprodukcija.
20.-Jan-2020 02:28 pm
cilvēku vispār ir par daudz :)
Kā tur bija Staļintētiņam "Есть человек, есть проблема, нет человека, нет проблем..."
20.-Jan-2020 03:07 pm
It kā brīžiem pat ļoti prātīgi vārdi. Labi sasaucas ar mūsdienām, jo šābrīža sabiedrības ekspektācijas, ka visi ies studēt bakalauros, nav ilgtspējīga pieeja. Piemēram, "samazināt augstskolu skaitu un iespējas tajās iestāties" ir laba ideja, ja ar "samazinātām iespējām" saprot augstākas prasības, nevis dārgāku mācību maksu.

Tomēr vietām izlaužas īstais iemesls nepatikai pret izglītības plašu pieejamību:
"izglītota proletariāta izaudzināšana, kas ir bīstami valstij"
"paaugstināt mācību maksu" (t.i., padarīt augstāko izglītību nepieejamu mazāk turīgajiem)
"iestāšanās augstskolās kļūs neiespējama ļaudīm, kuru izglītības līmenis būs augstāks par to dzīves līmeni" (augstākā izglītība kā sociālās stratifikācijas stiprināšana, nevis akadēmiskās izcilības veicināšana)
"Strauji pieaug to skaits, kuri iznāk no skolas ar pārliecību, ka ir pārāk labi tam darbam, ko dara to tēvi, jo esot augstāk izglītoti. It īpaši tas attiecās uz talantīgākajiem, kuriem skolā mācībās labi veicies, kurus visbiežāk skar vēlme izrauties no tās dzīves, kuru dzīvo viņu vecāki." (nu ja, tas pats)
21.-Jan-2020 01:45 am
Nevajag arī mazāk augstskolu, vajag vnk izmest sekmības procentu kā pasniedzēju darba vērtēšanas kritēriju. Lai viņiem nav jaauklējas ar tiem kas nemācās. Negribi - tevi izmet, gribi - pabeidz utt. Nu un atjaunot sistēmu kur augstskolas pašas nosaka ko pieņem, nevis ka jāvērtē pēc vidusskolas beigu pārbaudījumiem.
21.-Jan-2020 12:26 pm
Tā kā es pati stājos tajā laikā, kad jau vērtēja pēc CE rezultātiem, varu pastāstīt, ka no topošā studenta viedokļa tā ir ļoti laba lieta, jo var pieteikties vairākām programmām, kā arī dažādās augstskolās. Es domāju, ka papildus pārbaudījumus varētu ieviest tām programmām, kur tas ir tiešām būtiski, bet ne visās.
21.-Jan-2020 01:34 pm
Nu var arī tā, es te vairāk domāju vispār padarīt augstskolas autonomākas un iedot viņām lielākas tiesības lietas vērtēt un izlemt. Protams uzmanīgi lai nesākas bioenerģētika un rīkstniecība LU biofakā un tml cūkkārpas.
25.-Jan-2020 04:49 pm
'Cept augstskolu autonomitāte no jebkādiem standartiem jau tā ir pārlieku liela. Hence vairums 'sociālās zinātnes', kas ir labākajā gadījumā tukša laika izniekošana, neiegūsot nekādas noderīgas zināšanas, sliktākajā - ideoloģisku radikāļu breinvaša un rekrutēšanas institūti.
Autonomitāte ir laba tikai tad, ja institūta darbinieki ir labticīgi un nav vajadzīgi uzraudzītāji.
20.-Jan-2020 07:03 pm
Nu, un izrādījās, ka pārāk daudz augstskolu tomēr nebija 19. gs izglītības lielākā problēma. Tā kā viņš kļūdījās toreiz, var spriest, ka droši vien kļūdās arī tie, kuri tā domā tagad.
This page was loaded Mar 29. 2024, 12:46 am GMT.