It kā brīžiem pat ļoti prātīgi vārdi. Labi sasaucas ar mūsdienām, jo šābrīža sabiedrības ekspektācijas, ka visi ies studēt bakalauros, nav ilgtspējīga pieeja. Piemēram, "samazināt augstskolu skaitu un iespējas tajās iestāties" ir laba ideja, ja ar "samazinātām iespējām" saprot augstākas prasības, nevis dārgāku mācību maksu.

Tomēr vietām izlaužas īstais iemesls nepatikai pret izglītības plašu pieejamību:
"izglītota proletariāta izaudzināšana, kas ir bīstami valstij"
"paaugstināt mācību maksu" (t.i., padarīt augstāko izglītību nepieejamu mazāk turīgajiem)
"iestāšanās augstskolās kļūs neiespējama ļaudīm, kuru izglītības līmenis būs augstāks par to dzīves līmeni" (augstākā izglītība kā sociālās stratifikācijas stiprināšana, nevis akadēmiskās izcilības veicināšana)
"Strauji pieaug to skaits, kuri iznāk no skolas ar pārliecību, ka ir pārāk labi tam darbam, ko dara to tēvi, jo esot augstāk izglītoti. It īpaši tas attiecās uz talantīgākajiem, kuriem skolā mācībās labi veicies, kurus visbiežāk skar vēlme izrauties no tās dzīves, kuru dzīvo viņu vecāki." (nu ja, tas pats)