Viens no vardarbības mērķiem ir sociālā dominance. Vīriešu starpā, kad šī dominance tiek sasniegta un kāds padodas, piekāpjas, konflikts parasti beidzas, nereti dominance tiek sasniegta bez fiziskas vardarbības un tad konflikts beidzas pat nesācies.
Sievietēm alfas tēviņa un bara hierarhijas loma nav īsti skaidra, viņām nav gēnos pēc dominances iedibināšanas pārtraukt konfliktu, tas noved līdz nevajadzīgai vardarbībai jeb nežēlībai.

Es uzskatu, ka sieviešu gadījumā tā ir kaut kāda upura/pāridarītāja perversija, kad tu liec kādām ciest fiziski vai emocionāli, tad ir neiespējami disasociēt sāpes/rētas no personas, kura tev tās nodarījusi. Tipa, labāk ka tevi ienīst nevis ignorē.

kādām (bija domāts kādam) Freidiskais typo

jēziņ, kādi zinātniski tukši murgi, balstoties nepamatojamās klišejās

Tēviņi cīnās par resursiem, mātītes ņemās ar bērniem. Mātītes nemāk vardarbību (jeb drīzāk - māk, bet citādāk).
Kāds jaunākais zinātniskais pētījums šo apgāž? Varbūt esmu palaidis garām.

"Kāds jaunākais zinātniskais pētījums šo apgāž? Varbūt esmu palaidis garām."

Nu, nu, spriežot pēc šiem diviem komentāriem, kuri pilni ar pavisam nezinātniskām muļķībām (alfa tēviņi, gēnu piesaukšana nevietā, "alu cilvēku" mīts), neizskatās, ka tu diez ko saprastu un sekotu līdzi zinātnēm. Nevajag izlikties, ok? :)

Labi, atzīstu, nemāku zinātni. Pieņemot, ka orientējies tēmā, vai ir atšķirība vardarbības dinamikā starp dzimumiem? Ja ir, tad kāda un kāpēc?

Hmm, precizēšu, ka ja izklausās mazliet lecīgi, tad tā nav domāts. Tiešām interesē šī tēma.

Ir atšķirības agresivitātes līmenī - vīrieši ir agresīvāki, ja skatās statistiski vidējo. Taču tas nav gēnu, tas ir hormonālo atšķirību dēļ. Un ar tiem hormoniem ir tā, ka, kaut arī vidēji t.s. "vīrišķie" hormoni vīriešiem ir vairāk nekā sievietēm, individuālā līmenī ir plašas gradācijas. Tāpat arī individuālā līmenī notiek homonālas svārstības visā dzīves garumā.

Bet par dinamiku - es nezinu. Gan jau, ka ir kādi pētījumi socioloģijā, kas raugās uz dzimumspecifisku vardarbības dinamiku, bet tas man nav nekāds stiprais lauciņs, tādēļ nevaru neko pateikt. Bet nu tīri loģiski - tavi apgalvojumi, ka vīrieši, atšķirībā no sievietēm, vardarbību izmanto saprātīgā daudzumā un laicīgi apstājas, taču ir smieklīgi kontekstā ar realitāti. Padomā, cik daudz tomēr ir notikumu, kad kautiņi eskalējas līdz nāves gadījumiem. Un kura dzimuma pārstāvju kautiņi visbiežāk tā eskalējas? Nu lūk.

Tas, ko tur augstāk viens cibiņš rakstīja - par sieviešu cietumiem - neiedeva jau nekādu atsauci, kur to apgalvojumu pārbaudīt. Un tā jums tur tālāk jau notika dažādu fantāziju būvēšana uz nepierādīta apgalvojuma pamata. :) Turklāt cietumi tomēr ir ļoti specifiska sociālā vide, secinājumus par kuru nevar attiecināt uz visu populāciju. Tāpat, kā specifiskais pētījums par nebrīvē turētu vilku baru, no kura ir paķerta tā ideja par alfām un betām, neatspoguļo brīvībā esoša vilku bara uzvedību, kur nu vēl cilvēku uzvedību. (Šito lietu paši pētījuma autori bieži ir uzsvēruši, bet kurš tad viņos klausās. :)

Par "saprātīgo daudzumu." Mans apgalvojums ir tāds, ka vīrieši izmanto vardarbību saprātīgā daudzumā sociālās dominances kontekstā.

Ir citi konteksti, piemēram, laupīšanas (uzbrukums turpinās kamēr netiek iegūts kārotais) vai apzinātas nonāvēšanas (uzbrukums turpinās, kamēr upuris nomirst), bet par tiem šobrīd nav runa. Tāpat arī es nerunāju par netīšiem smagiem miesas bojājumiem vai netīšu nonāvēšanu. Šie visi ir piemēri, kad vīrietis būs nevis saprātīgāks, bet gan vardarbīgāks - kaut vai tikai tāpēc, ka viņam ir lielāka muskuļu masa un vairāk testosterona.

Es arī uzskatu, ka vīriešu starpā sociālā dominance ir daudz svarīgāka nekā sievietēm, vīriešu starpā vispār valda daudz izteiktāka hierarhija. Var jau būt, ka tas arī ir mans nepamatots, nezinātnisks novērojums. Sievietes, kad kaujas, nemēģina iedibināt savu vietu barā. Kamēr džeku starpā valda nerakstīti likumi, sievietes rauj aiz matiem, kož un skrāpē acis (avots - youtube).

Es biju domājusi visādus t.s. "sadzīviska rakstura slepkavības", kad, piemēram, pudeles brāļi aizkaujas līdz morgam. Tādi gadījumi specifiskā sociālājā vidē ir gana bieža parādība. Kā šādas situācijas ierakstās tavā pieņēmumā par vardarbību sociālās dominances nolūkā?

"Es arī uzskatu, ka vīriešu starpā sociālā dominance ir daudz svarīgāka nekā sievietēm, vīriešu starpā vispār valda daudz izteiktāka hierarhija."

Nu redz, bet šeit uzreiz ir jautājums, par kādu sociālo vidi ir runa, jo man šķiet, ka ir grūti salīdzināt, piemēram, Ķengaraga vietējo pacanu un šmaru kompāniju ar zinātnieku kolektīvu kādā institūtā. Es no savas pieredzes varu teikt, ka manā vidē sociālā dominance tiek panākta ar sava intelekta pierādīšanu, turklāt te nav nošķīrums "zēnu starpā" un "meiteņu starpā", bet mērīšanās ar smadzenēm notiek visu starpā, nešķirojot pēc dzimumiem.

Ne velti reibums ir vainu pastiprinošs apstāklis, es šādus gadījumus nesauktu par "dabiskiem" un nedomāju, ka tie kaut ko ilustrē.

Urļikus vada tie paši mehānismi kas zinātniekus. Dominance ar "intelekta parādīšanu" ir oksimorons, jo īsts pārcilvēka intelekts būtu vispār nenodarboties ar sociālo dominanci, nevis vienkārši atrast krutāku veidu kā to darīt.
Vēl jo vairāk - zinātniekam sevi salīdzināt ar urļiku jau arī ir tikai vēl viena sociālā spēle par to, kurš ir krutāks. Džeki māk šo spēli spēlēt arī izmantojot, ja tā var teikt, kontrolētu vardarbību.

Ar urļikiem un zinātniekiem ir interesanti. Pēdējie domā, ka ir krutāki, jo gudri, a pirmie domā, ka ir krutāki, jo kārtīgi veči. :)

Par mehānismiem piekrītu, ir līdzīgi, visi mēs esam cilvēki tomēr. Bet izpildījums atšķiras tik ļoti, ka ar secinājumu vispārināšanu ļoti jāuzmanās.
Piemēram, šis pats "džeki māk .." - manā vidē, tieši plašākajā paziņu lokā ir tikai viens, kurš pie attiecīgā alko daudzuma asinīs dažas reizes ir izdomājis, ka argumentu varētu pamēģināt aizstāt ar dūri. Nu, mums viņš soc. hierarhijā ir tik zemu, ka gandrīz jau izlidojis pavisam laukā.
Vēl interesanta vide ir Latvijas metālisti. Končos un festivālos kautiņi notiek tik reti, ka tas vienmēr ir izņēmuma gadījums, par ko runāt vēl mēnešiem. Tur hierarhijā kotējas ar zināšanām par mūziku, ar spēju padziļināti analizēt mūziku (argumentēt, kādēļ tieši viena grupa ir zelts, kamēr cita - sūds) + humora izjūtai ir ļoti nozīmīga loma, jo ar asprātīgākajiem visi grib satusēt. Un te arī nav jūtams nošķīrums "zēnu hierarhija" un "meiteņu hierarhija".

Tā kā, kopsavilkumā: tava tēze par vīriešu saprātīgi dozēto vardarbību kā dominances nostiprinātāju ir atbilstoša atsevišķām, specifiskām sociālajām vidēm, un nekādā gadījumā nav vispārināma uz visu cilvēku dabu. Tāpat arī tēze par to, ka vīrieši soc. hierarhijai piešķir lielāku nozīmi, nav vispārināma.

Es runaju par to, kapec meitenes youtube vidikos kaujas nezeligak neka dzeki. Es piedavaju tam savu skaidrojumu - meitenes nemak socialo dominanci ta ka dzeki. Negribu apgalvot, ka visi ta dara, ka ta vajag darit, ka tas ir kruti vai doties vel citos virzienos.

Hedera vienkārši kārtējo reizi izmanto savu šauro paziņu-hipsteru-nērdu lociņu, lai ''apgāztu'' vecas, zināmas un empīriski pārbaudītas sociālas konvencijas, jo redz, baigi gribās dzīvot ilūzijā par dzimumu vienādību, kur no tabula rasa tiek izveidotas lomas atbilstoši ļauniem patriarhāļu konstruktiem nevis ''biopatiesībai''.