Nupat noskatījos ziņās par filmas "Wonder woman" filmēšanu un drīzo iznākšanu. Šķita interesants viens aspekts, proti, filmas veidotāji, piešķirot filmas varoņu - supervaronīgu meitiešu, - komandai pārdabiskas spējas, visas tās copy/paste ņēmušas no maskulīnisma arsenāla. T.i. sanāk, lai sieviete kļūtu par supervaroni, viņai jākļūst par vīrieti minibrunčos ar maksimāli dziļu dekoltē. Feministes neprotestē? Vai arī nespēj piedāvāt kādas specifiski savas superspējas?
UPD: Tb aizdomājos ne jau par to, ka lai mētātu vilciena vagonu pa gaisu, jābūt superspēkam, bet gan par to, ka aš zemapziņas līmenī ir klišeja, kādas ir "sievišķīgas" īpašības un kādas ir "vīriškīgas" īpašības. Un, tikko kā konkrētajam varonim jāpalielina īpašību klāstu, lai viņš izceltos sava dzimuma pārstāvju vidū, tad jaunas īpašības mēs vienkārši nespējam izdomāt – jaņem copy/paste kaut ko no pretējā dzimuma arsenāla.
Es uzskatu, ka sieviešu gadījumā tā ir kaut kāda upura/pāridarītāja perversija, kad tu liec kādām ciest fiziski vai emocionāli, tad ir neiespējami disasociēt sāpes/rētas no personas, kura tev tās nodarījusi. Tipa, labāk ka tevi ienīst nevis ignorē.