Ar urļikiem un zinātniekiem ir interesanti. Pēdējie domā, ka ir krutāki, jo gudri, a pirmie domā, ka ir krutāki, jo kārtīgi veči. :)

Par mehānismiem piekrītu, ir līdzīgi, visi mēs esam cilvēki tomēr. Bet izpildījums atšķiras tik ļoti, ka ar secinājumu vispārināšanu ļoti jāuzmanās.
Piemēram, šis pats "džeki māk .." - manā vidē, tieši plašākajā paziņu lokā ir tikai viens, kurš pie attiecīgā alko daudzuma asinīs dažas reizes ir izdomājis, ka argumentu varētu pamēģināt aizstāt ar dūri. Nu, mums viņš soc. hierarhijā ir tik zemu, ka gandrīz jau izlidojis pavisam laukā.
Vēl interesanta vide ir Latvijas metālisti. Končos un festivālos kautiņi notiek tik reti, ka tas vienmēr ir izņēmuma gadījums, par ko runāt vēl mēnešiem. Tur hierarhijā kotējas ar zināšanām par mūziku, ar spēju padziļināti analizēt mūziku (argumentēt, kādēļ tieši viena grupa ir zelts, kamēr cita - sūds) + humora izjūtai ir ļoti nozīmīga loma, jo ar asprātīgākajiem visi grib satusēt. Un te arī nav jūtams nošķīrums "zēnu hierarhija" un "meiteņu hierarhija".

Tā kā, kopsavilkumā: tava tēze par vīriešu saprātīgi dozēto vardarbību kā dominances nostiprinātāju ir atbilstoša atsevišķām, specifiskām sociālajām vidēm, un nekādā gadījumā nav vispārināma uz visu cilvēku dabu. Tāpat arī tēze par to, ka vīrieši soc. hierarhijai piešķir lielāku nozīmi, nav vispārināma.