Te kamrāds
unpy noskatījies mazmūviju "Kolka Cool", un mazliet par to spriedelē. Aizdomājos. Atcerējos, ka savulaik (kad vēl cīnījos ar zaļo pūķi, tb biju jautrs un bezgala romantisks bohēmietis - vismaz pašam tā šķita) pie alus kausa izceikinājām latviešu kinofilmu fenomenu - kāpēc mums pašiem tas "zelta fonds" aplam patīk, bet nekur ārpus dievzemītes robežām nekas vairāk par "Vella kalpiem" nav nopietnāk izgājis*, - toties dokumentālais kino dažbrīd bija pat ļoti labs. Pēc kura tur kausa dzima atziņa, ka gluži vienkārši mums ļoti švaki ar scenāristiem, režiju, operatoriem un aktierspēli, jo visas šīs opcijas neglābjami iekonservējušās un palikušas iestrēgušas Blaumaņa laikos. Attiecīgi, visas Rīgas kinostudijas filmas visai jauki ataino sava laika sadzīvi, taču praktiski ir bez sižeta, bez interesantas aktierspēles, bez interesantiem operatora cunduriem. Tāpēc ļaudis no malas tās ne ar ko nesaista, savukārt dievzemītes iedzīvotāji skatās vēl un vēl, jo caur tām nonāk savā vai savu vecāku/vecvecāku bērnībā.
Un arī šī brīža "kinoindustrija" turpina iesākto: kusli, bez dzirksteles mēģina kā nebūt vienkārši fiksēt ikdienu. Savukārt filmas "Kolka Cool" veidotāji, iespēkams, to sapratuši - atmetuši neveiksmīgos mēģinājumus jomās, kuru te nav (scenārijs, režija, aktierspēle), - un izmanto to, kas mums te sanāk labi (dokumentālā kinu skatījums).
Nu kaut kā tā.
-------
* Kur manīju, ka vienīgā Rīgas kinostudijas mākslas filma, kas izraisījusi neviltotu interesi aiz robežām, 70. gados bij "Vella kalpi", kuru aktīvi iepirka trešās pasaules valstīs - tā esot pasaulē visvairāk rādītais RK ražojums.
UPD:
Diskusijā tiku pārliecināts, ka
ja tantei būtu riteņi, tad viņa būtu tramvajs ja būtu finansējums un nebūtu bijusi cenzūra, visi Trīri varētu iet kautri uzpīpēt stūrī. Lai gan fakts paliek fakts: dievzemītē nav tapusi neviena mākslas filma, kas kādam ārpus šīs zemes robežām šķistu skatīšanās vērta.
Blēras raganas pieminēju tāpēc, ka centrālais arguments ir "nav naudas, nav iespēju". Vo "Rīgas sargiem" budžets 100x lielāks, nekā tām raganām, taču šaubos, vai kur Kalifornijā vai Skonē divi pieauguši cilvēki tērē laiku sarunā, ir tas vai nav šedevrs. Tb tās raganas mēs zinām, kaut tā nebūt nav MGM vai XXI Fox izreklamēts ūberprodukts, kurš par specefektiem vien grasās cik tur Oskarus savākt.
Es pat ne par šedevriem - iztiksim bez "zelta fondiem", - bet vispār par normālu vidusmēra kīnō. Vai pat lēto galu. Jo mēs pērkam austriešu "Komisārs Reksis" un skatāmies, bet pat leišiem mūsu "Komisārs Grauds" neiet pie sirds. Tb aizdomas, ka ne naudas trūkums pie vainas (tas pats "Desperado", kā esmu dzirdējis, bija ar budžetu pārdesmit tūkstoši), bet kaut kāds man nesaprotams pamatuzstādījums, kura dēļ mēs paši par savām filmām priecājamies, bet jau pārsimt km uz ziemeļiem vai dienvidiem neviens tos mūvijus neskatās. Nezinu, cik "Cube" budžets, bet šķiet, ka to visu varētu nofilmēt pie mako šķūnītī, tb izmaksas visai minimālas.
Tā rezumējot - nu nemākam. Nu un? Nekas taču ļauns nav noticis. Tikai... nu ja nesanāk, tad priekš kam laiku tērēt tā vietā, lai atrastu auglīgāku nodarbi?