Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par nacionālo kinematogrāfiju 
Profile
Name: indulgence
Page Summary
Latest Month
Jūlijs 2023
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Search
Entry Tags
21.-Dec-2011 07:54 am
Te kamrāds [info]unpy noskatījies mazmūviju "Kolka Cool", un mazliet par to spriedelē. Aizdomājos. Atcerējos, ka savulaik (kad vēl cīnījos ar zaļo pūķi, tb biju jautrs un bezgala romantisks bohēmietis - vismaz pašam tā šķita) pie alus kausa izceikinājām latviešu kinofilmu fenomenu - kāpēc mums pašiem tas "zelta fonds" aplam patīk, bet nekur ārpus dievzemītes robežām nekas vairāk par "Vella kalpiem" nav nopietnāk izgājis*, - toties dokumentālais kino dažbrīd bija pat ļoti labs. Pēc kura tur kausa dzima atziņa, ka gluži vienkārši mums ļoti švaki ar scenāristiem, režiju, operatoriem un aktierspēli, jo visas šīs opcijas neglābjami iekonservējušās un palikušas iestrēgušas Blaumaņa laikos. Attiecīgi, visas Rīgas kinostudijas filmas visai jauki ataino sava laika sadzīvi, taču praktiski ir bez sižeta, bez interesantas aktierspēles, bez interesantiem operatora cunduriem. Tāpēc ļaudis no malas tās ne ar ko nesaista, savukārt dievzemītes iedzīvotāji skatās vēl un vēl, jo caur tām nonāk savā vai savu vecāku/vecvecāku bērnībā.
Un arī šī brīža "kinoindustrija" turpina iesākto: kusli, bez dzirksteles mēģina kā nebūt vienkārši fiksēt ikdienu. Savukārt filmas "Kolka Cool" veidotāji, iespēkams, to sapratuši - atmetuši neveiksmīgos mēģinājumus jomās, kuru te nav (scenārijs, režija, aktierspēle), - un izmanto to, kas mums te sanāk labi (dokumentālā kinu skatījums).
Nu kaut kā tā.

-------
* Kur manīju, ka vienīgā Rīgas kinostudijas mākslas filma, kas izraisījusi neviltotu interesi aiz robežām, 70. gados bij "Vella kalpi", kuru aktīvi iepirka trešās pasaules valstīs - tā esot pasaulē visvairāk rādītais RK ražojums.

UPD:
Diskusijā tiku pārliecināts, ka ja tantei būtu riteņi, tad viņa būtu tramvajs ja būtu finansējums un nebūtu bijusi cenzūra, visi Trīri varētu iet kautri uzpīpēt stūrī. Lai gan fakts paliek fakts: dievzemītē nav tapusi neviena mākslas filma, kas kādam ārpus šīs zemes robežām šķistu skatīšanās vērta.
Comments 
21.-Dec-2011 09:18 pm
[info]helvetica
nē, draugs, PSRS laikos bija mums visādi Sīmaņi u.c., kas taisīja tādu modernismu un abstrakcionismu, ka tik turies, vienīgais, cenzūra pēc tam uz montāžas galda sagraizīja un salīmēja, lai varētu dabūt "skatītājiem rādāmu, lineāru sižetu", tb. izvaroja filmas, kas beigās kkādu murgaini sviesti sanāca. kino muzejā par šito gana daudz infō un reizēm arī kāds lektōrijs/konference, kur var tikt pie pagājušo laiku aizkadriem, ne tikai medu par "vareno Rīgas Kīnōsūdiju". kā arī - vai cibiņu "ostankina" skaties?
21.-Dec-2011 09:20 pm
[info]helvetica
lieki teikt, ka resursi, lai "savestu kārtībā" tās filmas atbilstoši to sākotnējai iecerei, nav un nebūs (tepat cibā pāris Austrijā izštažējušies kīnōrestauratori meklē darbu LV un atrast nevar..), kā arī daļa veco rež, jau koka mēteļos un par to viņiem ne silts ne auksts
23.-Dec-2011 08:00 am
[info]indulgence
Nuss, kā mīl izteikties vietie seno evenku aksakali: pa laikam kamieļa atstātā kaudzītē var atrast zeltainu kukurūzas graudu, taču lai to atrastu, daudz čupiņu jāpārrakā. :) Cenzūra kontrolēja visus vienādi, taču bija kinostudijas, no kurām nāca ārā gana augstvērtīgi gabali par spīti šķērēm un direktīvām, un bija kinostudijas, kuras neko vērā ņemamu tā arī neradīja (kaut pieļauju, ka gan jau Magadanas, Almatas un Irkutskas kinostudijās bija vietējie Sīmaņi, kas mauca ko modernu ka tik turies. Visur ko interesantu var atrast, taču var arī fiksēt katram reģionam raksturīgas kopējās tendences, un uz kopējā fona Rīgas kinostudija ne ar ko neizceļas, tb pamatā ražoja produkciju, kurai tikai vietējā sentimenta vērtība. Aber tur kādi gruzīni vai krieviņi taisīja gana skatāmas lietas, par spīti tādām pat cenzūras šķērēm. Par to nu spriedelēju (visērtāk spriedelēt par tēmu, kurā ne visai orientējies, jo ja orientējies, tad labāk paklusē, jo labi saproti, ka jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni, un nekas nav viennozīmīgs).

Manuprāt problēma gluži vienkārši varētu būt apstāklī, ka te ļoti maz ļaužu, kas spējīgi uz abstrakto domāšanu, kas mākslas kīnō ir ļoti no svara. Tāpēc dokumentālas lietas sanāca labi, bet mākslas kīno vairāk bij brīvdabas teātra filmēšana.
23.-Dec-2011 11:08 am
[info]helvetica
par pēdējo paragrāfu totāli nevaru piekrist. tiesa, 1) vadošajās pozīcijās mēdz būt ļaudis, kas "atbalsta savējos", neatkarīgi no produkta vai citu piedāvātā produkta kvalitātes 2) padomju laikos bija lielāki "partijas līnijas turētāji", nekā paši maskavieši 3) no pirmajiem diviem atkarīgs resursu sadalījums.
un velreiz atļaušos nepievienoties kīno vērtējumam kā tikai ar sentimentālu vērtību apveltītam, pieņemsim, ka tas ir tikai Tavs gaumes spriedums...

viss, zavjazivaju te.
Leave a Comment to the Entry
This page was loaded Maijs 17. 2024, 2:12 pm GMT.