Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
Saucēja balss tuksnesī... 
20.-Maijs-2019 02:44 pm
Kad maza, jauka 6. klases meitenīte man stāsta, ka zināšanas vēsturē viņas izvēlētajā profesijā neesot nepieciešama, bet 7. klases puika, - ka viņš netikšot mācīties par pilotu tāpēc, ka būšot absolvējis parastu vidusskolu, nevis ģimnāziju, es redzu, ka tur fonā skan vecāku balss.

Skaidrs, ka jebkurš vecāks savam bērnam vēl visu to labāko, un no sirds vēlas, lai mazais neatkārto viņa kļūdas. Bet tā nu dabā iekārtots, ka kļūdas būs. Un ja iepotēs šādas te muļķības, tad kļūdu būs pat vairāk.

Nu nevienu augstskolu neinteresē, kādu skolu absolvējis topošais students. Tikai viņa zināšanu līmenis vai maksātspēja ir noteicošais. Tā kā ģimnāzija tikai ar to ir labāka, ka tur lielāka slodze, vairāk mācību priekšmetu, t.i. teorētiski lielāka iespēja, ka kas vairāk galvā nosēdīsies.

Tāpēc no sirds žēl to jauko meitenīšu, kuras lepni paziņo, ka skola viņām vispār neesot vajadzīga, jo būšot interjera dizaineres. Skaidrs, ka mākslinieki nav tā izglītotākā publikas daļa, bet ne jau par to stāsts. Vai vecāki, kas virza savas atvases uz šo jauko hobijamatu, spēj paredzēt nākotni? Varbūt jau pēc gadiem 10 visiem būs pieejama skaista aplikācija, kurā ielādēt telpas fotoattēlus un tad tikai izvēlēties no 1000&1 piedāvātā interjera varianta sev tīkamāko? Un tāda interjera dizainere nevienam nebūs vajadzīga (atliek vien cerēt uz bagātu vīru, kas pašcieņu neceļ). Vai zobu tehniķis, kas jau gadu desmitus ir cienījama un lieliski apmaksāta profesija - sākusies 3D printeru ēra, un mēs nezinām, kā protēzes gatavos jau pēc pāris gadiem.

Nu līdzīgi kā pirms gadiem 20 visnotaļ cienījama profesija ar savu arodskolu bija burtlicis. Un pat tad, kad jau Latvijā bija pirmie datori, un pirmo avīzi maketēja ar tiem, lielākā daļa nozarē iesaistīto ļaužu neticēja, ka kāda profesija var tā ņemt un pagaist. Pagaisa…

Dārgie skolēnu vecāki. Lūgtum audziniet bērnus - viņos vēlamās īpašības, - taču necenšaties iepotēt savus priekšstatus par derīgs/nederīgs. Jūs gluži vienkārši nezināt, kas jūsu bērniem no skolā mācītā nākotnē noderēs, bet kas nē. Dzīve mainās pārāk strauji, un neviens nezina, kādas profesijas pēc gadiem 20 būs pieprasītas, kādas nē.

Labāk palīdziet skolotājam viņos ieaudzināt to, kas patiesi noderēs: spēju pārvarēt slinkumu un veikt neinteresantu uzdevumu, spēju atrast un atdalīt informācijā svarīgāko, to analizēt un veikt secinājumus. Tas noderēs jebkurā profesijā.

Skolā nemāca amatu, skolā cenšas dot erudīcijas minimumu, iemācīt iemaņas un spriestspēju, kuras tā pietrūkst mūsu sabiedrībā. Galvenais: iemācīties mācīties pašam, jo dzīvē neviens no malas jaunas iemaņas ar karoti mutē nelies. Bet mācīšanās šajā vecumā ir garlaicīga pēc definīcijas, tāpēc jāmācās pārvarēt slinkumu.
Ak, te jau es atkārtojos…
Comments 
20.-Maijs-2019 02:58 pm
/Nu nevienu augstskolu neinteresē, kādu skolu absolvējis topošais students. /

tad vajadzētu ieviest iestājeksāmenus. Tas būtu loģiski - augstskola nosaka, kas abiturientam jāzina un tad nav svarīgi vai jaunietis to iemācījies ģimnāzijā, parastā skolā vai pašmācības ceļā.
20.-Maijs-2019 03:37 pm
zviedrijā pamatā nav iestājeksāmenu, ir atestāta vidējā atzīme, kā arī konkrētiem kursiem un programmām par konkrētiem priekšmetiem noteiktā līmenī.
20.-Maijs-2019 03:43 pm
Nu jā, tas nav īsti pareizi, ja balstītos tikai uz iestājeksāmeniem, tādus atestātus nemaz nevajadzētu.
20.-Maijs-2019 05:10 pm
atestāts ir tas doķis, ko tu saņem, beidzot skolu. bet tas ir pohui no kādas skolas. svarīgi ir tavi rezultāti. kas tur nepareizs? un, ja gribi vēlāk dzīvē dabūt labākus tos rezultātus, var iet kursos un dabūt labākas atzīmes. var arī likt t.s. augstskolas testu, kura rezultāts - viens cipars - arī tiek likts svaru kausos.
20.-Maijs-2019 06:20 pm
Doma bija tāda, ka par šo labāka sistēma ir ja vispār ir pohui kādā veidā tu esi ticis pie zināšanām. Ir augstskolas. Viņās var iestāties. Priekš tam viņās ir iestāšanās eksāmeni. Lai tiktu pie kārtošanas vispār ir nepieciešams tikai identificēt savu personu un viss. Nokārto - iestājies, nenokārto - neiestājies. Vyss. Nekādus citus dokumentus nevajag. Šāda sistēma būtu kompaktāka un ar mazāk nepieciešamajiem dokumentiem tātad mazāk birokrātijas. Nosacījums: Augstskolas pašas izvēlas kādus iestājpārbaudījumus izveidot.
20.-Maijs-2019 06:34 pm
tad nevar būt vienota augstākās izglītības sistēma.
20.-Maijs-2019 06:37 pm
Var būt. Augstskolu sertifikācija un akreditācija, vienota, paliek.
20.-Maijs-2019 06:39 pm
pēc idejas vai tad centralizētie eksāmeni tā jau nedarbojas? piemērs no (manas) dzīves - es savulaik viduskolā mācījos kaut kādās humanitārās klasēs, kur ķīm-bio-fiz mācīja tādā popzinātnes līmenī. kkad ap 11. kl. es izdomāju, ka gribu mācīties kko ar medicīnu, 12. kl. laikā iestājos stradiņu vakara kursos, kur iemācījos ķīmiju un bioloģiju un noliku CE. vispār, sekmīgi nokārtoju arī CE fiziku, kuru nemācījos vispār nekur, kā vien 2x izlasīju vienu ļoti jauku 200 lpp. grāmatiņu par fiziku, ko nejauši atradu mājās. nevienam neinteresēja kurā skolā un kādā veidā kursus apguvu, ja vien man bija pietiekoši CE rezultāti.
20.-Maijs-2019 06:41 pm
Jā tas ir līdzīgi, es tikai iedomājos ka efektīvāk ir ja katra augstskola pati izdomā iestāšanās kritērijus/ pārbaudījumus, izejot no savas programmas un savām vajadzībām. Atkal - mazāk liekas centralizācijas.
20.-Maijs-2019 06:46 pm
man atkal tas liekas diezgan slikts variants, jo, ja grib spēkus mēģināt 5 dažādās universitātēs, tad piecas reizes atkārtoti jākārto visticamāk līdzīgi eksāmeni. un lai arī eksāmeni līdzīgi, katram būtu savas nianses, kuras būtu jāizprot, lai eksāmenu nokārtotu. manuprāt, CE šo problēmu risina diezgan labi, jo katra programma var izvēlēties, kurus savām vajadzībām nepieciešamos CE ņemt pretī. tas arī padara programmu salīdzināšanu vieglāku (ar kādiem CE kritērijiem katrā tika iekšā - vai ir viegli un grūti iekļūstamās programmas), veicina caurspīdīgumu, utt
20.-Maijs-2019 06:50 pm
OK šī izskatās saprātīga alternatīva, galvenais ja tiek ievērots princips `` nav svarīgi kā tiki pie zināšanām``, lai neprasa vidusskolu atestātus.
20.-Maijs-2019 06:53 pm
Jā, neatceros par vidusskolas atestātiem vairāk. Atmiņā vīd, ka varbūt, ka paprasīja uzrādīt tāda esamību, bet iekļūšana programmā/budžeta vietas bija tīri tikai CE.
20.-Maijs-2019 06:55 pm
Jā es arī esmu dzirdējis, ka prasa tos atestātus uzrādīt un šitas tiešām ir lieki
20.-Maijs-2019 06:47 pm
Bet nu jā ja cilvēks var aiziet un nolikt tos CE un nevienam neinteresē nekādi viņa vidusskolas atestāti, tad tas ir apmēram tas pats.
23.-Maijs-2019 08:24 am
Kad es pirmo reizi stājos augstskolā -2000ajā gadā, bija ekši. To piebeidzu, pastrādāju. Kad stājos otru reizi - 2010ajā, izrādījās, ka pietiek ar manām 2000ā gada RV1Ģ atestāta atzīmēm, lai tiktu budžetā :D
No vienas puses: CE noteikti krutās skolas sagatavo labāk, no otras - normālā skolā, man būtu bijušas labākas atzīmes tajos priekšmetos, kur CE nebija jākārto, jo nu ir atšķirība, vai tu mācies skolā kādu priekšmetu vidējā līmenī (un tā to arī prasa), vai arī - bezmaz jau augstskolas vielu (un attiecīgi vērtē, cik labi zini to).
20.-Maijs-2019 07:12 pm
Ja nemaldos, uzņemot augstskolā skatās centralizētā skolas beigšanas eksāmena ciparus. Un tad vienalga, vai esi Rīgā 1. ģimnāziju izsēdējis, vai Preiļu vidusskolu absolvējis.
20.-Maijs-2019 07:16 pm
OK, to jau te sarunas biedri piezīmēja. Ja šos CE var likt jebkurš vienalga ir vai nav beidzis vidusskolu, tad tā arī ir saprātīga sistēma.
20.-Maijs-2019 03:15 pm
Par mācīšanos kā "garlaicīgu pēc definīcijas" gan nepiekritīšu - tas cik mācības ir interesantas/garlaicīgas vismaz daļēji ir atkarīgs arī no konkrētā pedagoga spējām un entuziasma.
20.-Maijs-2019 03:38 pm
autors nebija domājis vairāk pašmācības?
20.-Maijs-2019 04:01 pm
mūsciemā bija seminārs, kurā prezentēja nākotnes profesijas: "personīgās izglītības gids, ķermeņa daļu ražotājs, dzīves noslēguma organizētājs vai atmiņu veidotājs, visuma tūrisma gids, smadzeņu implantu speciālists, androīda attiecību konsultants"
20.-Maijs-2019 04:36 pm
miega sapņu menedžeris
20.-Maijs-2019 07:11 pm
/dzīves noslēguma organizētājs / šitas ir mazperspektīvi, jo kāds noslēgums, ja pieejams mind uploading?
20.-Maijs-2019 06:51 pm
man nesen viens paziņa prasīja, vai es viņa vietā varu izlasīt viņa jomas tekstu, jo man esot viegli iemācīties. man tā arī netapa skaidrs, kā viņš saprata mācīšanās procesa norisi.

atzīmēšu, ka mācīšanās process (vismaz man) nekad nav bijis īpaši patīkams, toties 'lietu zināšana' pēc tam ir ļoti patīkama.
20.-Maijs-2019 08:18 pm
Nupat vienam 9. un 12. klases beidzēju bariņam pēdējā zvana sakarā novēlēju un ieteicu mācīties VISU, ko viņu skolas viņiem piedāvā, tai skaitā "stulbo" matemātiku un "debīlo" ķīmiju. Tieši tādēļ, ka gan iegūtās zināšanas, gan prasmes dzīvē var noderēt vispārsteidzošākajos veidos.
20.-Maijs-2019 11:48 pm
Vēstures mācīšanās labs veids, kā trenēt kritisko un analītisko domāšanu. Tā noder vienmēr, visos laikos. Jautājums, cik izdevīgi, ja autoritāra sabiedrība.
21.-Maijs-2019 06:39 am
Visdívaináká ir histérija ap to, ka visiem jāmācās fizika un programmēšana. jo īpaši pēdējā, kas ir tehniska prasme, kuru var automatizēt. un soc zinātnes, vēsture, filosofija palikušas kā kaut kas nevajadzīgs, lieks. kaut gan AI varēs drīz programmēt, bet nav ne mazākās jausmas, kad un vai vispār - filosofēt, radot jaunas idejas. par zobu tehniķiem - interesanti, bija tāds storijs par zobārstiem. ka lai kāds būtu AI, viņš nespēs imitēt cilvēka pirkstus, jo tie attīstījušies tik ilgā evolūcijas laikā, ka to nevar replicēt.
16.-Jun-2019 12:50 am
nu tas gan nav tiesa, jau ir roku protēzes ar visiem pirkstiem, kurus vada caur BCI, jā jutība arī ir.
This page was loaded Maijs 3. 2024, 3:50 pm GMT.