Kad maza, jauka 6. klases meitenīte man stāsta, ka zināšanas vēsturē viņas izvēlētajā profesijā neesot nepieciešama, bet 7. klases puika, - ka viņš netikšot mācīties par pilotu tāpēc, ka būšot absolvējis parastu vidusskolu, nevis ģimnāziju, es redzu, ka tur fonā skan vecāku balss.

Skaidrs, ka jebkurš vecāks savam bērnam vēl visu to labāko, un no sirds vēlas, lai mazais neatkārto viņa kļūdas. Bet tā nu dabā iekārtots, ka kļūdas būs. Un ja iepotēs šādas te muļķības, tad kļūdu būs pat vairāk.

Nu nevienu augstskolu neinteresē, kādu skolu absolvējis topošais students. Tikai viņa zināšanu līmenis vai maksātspēja ir noteicošais. Tā kā ģimnāzija tikai ar to ir labāka, ka tur lielāka slodze, vairāk mācību priekšmetu, t.i. teorētiski lielāka iespēja, ka kas vairāk galvā nosēdīsies.

Tāpēc no sirds žēl to jauko meitenīšu, kuras lepni paziņo, ka skola viņām vispār neesot vajadzīga, jo būšot interjera dizaineres. Skaidrs, ka mākslinieki nav tā izglītotākā publikas daļa, bet ne jau par to stāsts. Vai vecāki, kas virza savas atvases uz šo jauko hobijamatu, spēj paredzēt nākotni? Varbūt jau pēc gadiem 10 visiem būs pieejama skaista aplikācija, kurā ielādēt telpas fotoattēlus un tad tikai izvēlēties no 1000&1 piedāvātā interjera varianta sev tīkamāko? Un tāda interjera dizainere nevienam nebūs vajadzīga (atliek vien cerēt uz bagātu vīru, kas pašcieņu neceļ). Vai zobu tehniķis, kas jau gadu desmitus ir cienījama un lieliski apmaksāta profesija - sākusies 3D printeru ēra, un mēs nezinām, kā protēzes gatavos jau pēc pāris gadiem.

Nu līdzīgi kā pirms gadiem 20 visnotaļ cienījama profesija ar savu arodskolu bija burtlicis. Un pat tad, kad jau Latvijā bija pirmie datori, un pirmo avīzi maketēja ar tiem, lielākā daļa nozarē iesaistīto ļaužu neticēja, ka kāda profesija var tā ņemt un pagaist. Pagaisa…

Dārgie skolēnu vecāki. Lūgtum audziniet bērnus - viņos vēlamās īpašības, - taču necenšaties iepotēt savus priekšstatus par derīgs/nederīgs. Jūs gluži vienkārši nezināt, kas jūsu bērniem no skolā mācītā nākotnē noderēs, bet kas nē. Dzīve mainās pārāk strauji, un neviens nezina, kādas profesijas pēc gadiem 20 būs pieprasītas, kādas nē.

Labāk palīdziet skolotājam viņos ieaudzināt to, kas patiesi noderēs: spēju pārvarēt slinkumu un veikt neinteresantu uzdevumu, spēju atrast un atdalīt informācijā svarīgāko, to analizēt un veikt secinājumus. Tas noderēs jebkurā profesijā.

Skolā nemāca amatu, skolā cenšas dot erudīcijas minimumu, iemācīt iemaņas un spriestspēju, kuras tā pietrūkst mūsu sabiedrībā. Galvenais: iemācīties mācīties pašam, jo dzīvē neviens no malas jaunas iemaņas ar karoti mutē nelies. Bet mācīšanās šajā vecumā ir garlaicīga pēc definīcijas, tāpēc jāmācās pārvarēt slinkumu.
Ak, te jau es atkārtojos…