Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par valsts centralizēto eksāmenu 
27.-Dec-2022 01:42 pm
Pirmo reizi izglītībā valsts centralizētais eksāmens (VCE) parādījās Francijā 1960 gadu vidū. Proti, pēc dekolonizācijas daudzi bijušo koloniju iedzīvotāji nevis vēlējās realizēt valstsgribu un būvēt savu nacionālo laimes zemi, bet gan masveidā devās uz bijušo metropoli. Gūzma imigrantu bērnu, kuri vēlējās visu, tikai ne mācīties, pārpildīja valsts skolas un radās dilemma, proti, vai nu izlaist no skolām masu jauniešu ar apliecību par skolas apmeklēšanu, vai samazināt pamatizglītības standarta prasības. Izvēlējās otro, t.i. maksimāli novienkāršot gala eksāmenu sistēmu. Jauno sistēmu veidoja testu virkne, kas ļāva valsts centralizēto eksāmenu nokārtot sekmīgi, pat nezinot vielu, bet nejauši uzminot nepieciešamo procentu pareizo atbilžu. Diemžēl autohtonie franči, kas pieraduši dumpoties un iziet ielās arī mazāku iemeslu dēļ, izgāja ielās, pieprasot saviem bērniem izglītību, nevis papīru, tāpēc pēc trim gadiem VCE atcēla.

Toties to par labu atzina ASV, kur izsenis bija problēmas ar zināmas iedzīvotāju daļas kaut minimālu izglītošanu. Tēma plaši apspēlēta literatūrā un kino - gandrīz ikviens redzējis kaut fragmentus no Holivudas B kategorijas filmām, kur skolēni danco pa galdiem un met ar krēsliem skolotājam (viena no pirmajām Čaka Norisa kinolomām ir, kur viņš ierodas kā jaunais skolotājs "tautas" skolā, jo tikai karatē čempions ar to bandarlogu bandu var tikt galā). VCE attaisnoja sevi gan finansiālajā ziņā, gan nodrošinot formālo izglītību, un sistēma nostiprinājās. Tie, kas vaimanāja, ka šāda pieeja aptur loģiskās un kritiskās domāšanas, kā arī jaunrades attīstību jauniešos, orientējot tos tikai uz mehāniskām atbildēm, tie varēja savas atvases sūtīt privātskolās, vai meklēt skolu, kur konkrētā štata valdība devusi lielāku brīvību muļķu atsijāšanai (un tās patiesi ir kvalitatīvas skolas). Attiecīgi, universitātes šī centralizētā testu eksāmena rezultātus vispār neņem vērā, bet raugās, kādas bijušas atzīmes vidusskolā visos gados.

Aber tā kā ASV ir paraugs it daudziem, uz VCE sāka masveidā pāriet trešās pasaules valstis, kurās problēma ar kaut cik kvalitatīvas masu izglītības nodrošināšanu bija neatrisināma. Tālākais ceļš ir VCE uzlabošana, mazinot testa daļu un palielinot domājamo daļu, taču nepārspīlējot - lai vilks paēdis, kaza dzīva, un ganiņam kapakmens. Bet labai izglītībai... tai, sāk šķist, pēc kāda laika būs vien privātskolas, kur jāmācās, nevis testiņus jākārto.

Bet var jau būt, ka no tā nekā nesaprotu un kļūdos.
Comments 
27.-Dec-2022 07:41 pm
Ja augstskolām ir tiesības izveidot iestājeksāmenus kādus tās atrod par vajadzīgu un to pašu dara jebkuras organizācijas kur jaunie cilvēki varētu strādāt tad man šķiet problēma pati sevi atrisina - tie (to vecāki) kas domā par attīstību sameklē sev (saviem bērniem) labu izglītību un kādas tur ir tāds vidusskolas atzīmes tad maz kuram interesē.
28.-Dec-2022 02:06 am
Šī problēma gan ir reāla, ne centralizētie eksāmeni, bet izglītības līmeņa pievilkšana, lai prasības varētu izpildīt stulbākais no skolniekiem. Un ctulhu minētie augstskolu eksāmeni problēmu atrisina daļēji - ne visi vecāki ASV var atļauties privātskolas, tāpat kā ne visi vecāki Latvijā grib un var pakārtot dzīvi bērna izglītībai, dzīvojot Rīgā, sūtot bērnu 1.ģimnāzijā un kalpojot viņam par taksistu.
Vācijā, piemēram, bērnus sadala pa līmeņiem pēc spējām jau 3.klasē. Iespējams, tam ir sakars arī ar de imigrācijas politiku un centieniem savas āriešu ģimnāzijas paturēt vāciešiem, imigrantus sūtot uz fachšūlēm un reālšūlēm. Aizdomājos par šo, jo labi izglītotās radinieces bērns Vācijā tikko par šausmām mammai ierotēja zemākajā līmenī, it kā dēļ grūtībām ar valodu, bet gan jau ne tikai. Skolotājiem un arī gudrākajiem bērniem šī sistēma gan jau pamatīgi atvieglo dzīvi, jautājums, vai neatsijā kaut kādus late bloomers vai tiešām pēc formālām pazīmēm arī non native speakers vai, piemēram, kaut kādus neironetipiskos ar augstu IQ.
28.-Dec-2022 11:09 am
Es domāju ka neironetipiskajiem jau nu noteikti vajag privātskolas kaut vai tāpēc ka tur klaes ir mazākas => mazāk kaitīgas socializācijas, individuāls darbs ar viņiem utt
28.-Dec-2022 11:45 am
Piekrītu, ja vien to kaut kā nosedz no nodokļiem, nevis uzliek par pienākumu apmaksāt vecākiem, kamēr "normālajiem", kaut stulbeņiem, viss pienākas bez maksas.
28.-Dec-2022 11:51 am
Stulbeņiem kāreiz nepienākas, resursu jāpārdala virzienā uz gudrajiem un to dara minētā šķirošanas sistēma. Viņa tikai jāuzlabo ņemot vērā tavus precizējumus par augsta IQ netipiskajiem, augsta IQ valodas nepratējiem un tml.
28.-Dec-2022 12:05 pm
Valodas nepratēju prioritāšu saraksta augšgalā gan vajadzētu būt nostādītai arī valodas apguvei, tā izvairoties no paralēlu plūsmu formēšanās.
28.-Dec-2022 12:11 pm
Nu tas ir loģiski. Ja augsts intelekts - arī valodu iemācīsies.
28.-Dec-2022 02:04 pm
Diezgan augsts apburtā lokā risks. Pieņemot, ka stulbeņiem arī bērni ir stulbāki par vidējo un pārdalot finansējumu par labu gudrajiem, lai stulbeņi maksā, ir risks stulbumu tikai pavairot ģeometriskā progresijā.
28.-Dec-2022 02:06 pm
Kāpēc? Viņi izmirs.
28.-Dec-2022 04:23 pm
Neizmirs vis. Gudrajiem ir viens-divi bērni ģimenē, bet alternatīvi apdāvinātajiem vesels bars.
28.-Dec-2022 04:41 pm
Nu jā tāpēc ir vērts padomāt kā šo proporciju mainīt.
28.-Dec-2022 05:12 pm
Esi redzējis filmu Idiokrātija? Tur bija tieši par to, ka kamēr gudrie domā, vai ir gatavi bērniem, vai varēs uzturēt un izturēt utt., stulbeņi tikai vairojas, dziedot LET'S PARTY.
28.-Dec-2022 05:22 pm
Nu [šīs ir tālu ne gatavas idejas] bet to varētu regulēt kaut kā pielīdzinot bērnu radīšanu profesijai kurai vajag kvalificēties. Citādi mums te lai auto vadītu vajag eksāmenu nolikt bet izaudzināt cilvēku ir drusku sarežģītāk.
28.-Dec-2022 06:05 pm
Latvijā ir pieņemts dzīvnieku labturības likums un pat itkā darbojas. Par bērnu labturības likumu nekas nav dzirdēts un tādēļ bērnus var dzemdēt pat ja tev nav kur un par ko viņus turēt un uzturēt.
28.-Dec-2022 06:20 pm
Ir dienesti un sistēma kas viņus šādos gadījumos savāc bet šai sistēmai nav resursu nodrošināt kvalitāti.
28.-Dec-2022 07:35 pm
Dzīvnieku labturības likumā ir noteikts ka katrai cūkai(vistai, trusim utt) ir jānodrošina tik un tik kvm platības, tik un tik pastaigas/uzmanības/rotaļas utt utjpr aprunāta gan barība, gan vetārsti. Nekur nevienā likumā nav minētas kaut minimālās prasības kas ir jāievēro ja cilvēki izdomā uzcept bērnus. Kādam jābūt dzīvoklim, cik jābūt ienākumiem? Kādi kursi jāapmeklē? Pisies, dzemdē un pieprasi no valsts pabalstus.
28.-Dec-2022 07:58 pm
Man šķiet ka kaut kādi minimāli noteikumi tomēr ir, pie antisanitāriem apstākļiem/ badināšanas/ saldēšanas/ vardarbības utt bērnus var atņemt.
28.-Dec-2022 02:07 pm
+ protams var pieņemt mērus lai stulbeņiem bērnu nebūtu. Dažādus.
28.-Dec-2022 02:57 pm
Bez genocīda tomēr būtu labi mēģināt iztikt.
28.-Dec-2022 04:03 pm
Vispārējās obligātās bezmaksas pamatizglītības vietā piedāvāt vispārēju obligātu bezmaksas sterilizāciju varētu tiešām nebūt labākais veids kā vinnēt vēlēšanas.
28.-Dec-2022 04:39 pm
Tas būtu neselektīvi, jā.
28.-Dec-2022 04:39 pm
OK, labi.

+ neiet jau runa par proaktīvām darbībām
30.-Dec-2022 07:39 am
+

Ja ir resursi izglītot vecākus par bērny audzināšanu un izglītošanu, ieguvēji būtu visi. Somijā ir tāda lasītveicināšanas programma, laikam vēl Singapūrā.

https://lukukeskus.fi/en/10-facts-about-global-literacy/
This page was loaded Nov 18. 2024, 3:21 am GMT.