Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
iekalšana vai rotaļa mācībās 
24.-Okt-2022 08:45 am
Mācīšanās ar "iekalšanu" process anatomiski maina smadzenes, pie tam tik lielā apjomā, ka to varam redzēt neapbruņotu aci tomogrammā. Šajā ziņā ir uzkrāts visai liels apjoms piemēru, no kuriem viszināmākais ir pētījums par taksometru vadītājiem Londonā.

Ja jūs vēlaties kļūt par taksometra vadītāju Londonā un stūrēt slaveno melno kebu, kuru esam redzējuši tik daudzās kinofilmās, jums ir jānokārto orientēšanās pilsētā eksāmenu, kura laikā liegts izmantot navigatoru. No galvas jāzina 25 000 ielu nosaukumus un izvietojumu, jāprot izvēlēties optimālo maršrutu. Eksāmens sarežģīts ne tikai ar to, ka jāatceras ielu nosaukumi un māju numuri to krustojumos, bet arī mācību dienas sākuma un beigu laikus dažādās skolās, lai varētu izvairīties no sastrēgumiem school run laikā. Valsts skolās un privātajās šie laiki atšķiras, lai parastie bērni nesaskrietos ar biezajiem bērniem uz ielas. Cab driver eksāmenā maršruts plkst 15:00 ļoti atšķirsies no maršruta plkst 11:00 vai 23:00. Protams, atskanēja balsis: "Priekš kam mums mācīties, ja tas dzīvē nebūs vajadzīgs?! Ir taču braukšanas aplikācija!"

Tika pieslēgti oksbridžas neirobiologi, izpētīt šo jautājumu: paņēma cilvēkus, kuri vēlas kļūt par taksometra vadītājiem, un to nevēlas, un salīdzināja viņu smadzenes - izveidoja tomogrammu un aplūkoja hipokampu, kas atbild par atmiņu un telpisko domāšanu smadzeņu darbībā. Secināja, ka nekādas atšķirības nav novērojamas. Tad všie sāka mācīties, un pēc pusotra gada bija trīs grupas: tie, kas nevēlējās vadīt taksometru un netika "kaluši" ielu nosaukumus un izvietojumu, tie, kas tika mācījušies un nokārtojuši eksāmenu, un tie, kas kādu iemeslu dēļ līdz eksāmenam neikuši vai nebija spējuši to nokārtot. Aplūkojot šo grupu smadzenes un hipokampu vēlreiz, konstatēja, ka taksometru vadītājiem hipokampa aizmugurē pelēkās vielas daudzums pieaudzis par 1/3, bet pārējiem pelēkās vielas blīvums nav mainījies.

T.i. mācīšanās procesā ir ievērojami pieaudzis starpneironu saišu skaits un paplašinājies tīkls, palielinājusies īstermiņa un ilgtermiņa atmiņas ietilpība, kas ļauj īsākā laikā uzņemt un nostiprināt lielāku informācijas apjomu. T.i. cilvēki ar "trenētām" smadzenēm, ja piepeši vēlas mainīt profesiju un apgūt ko citu, jauno iemaņu apgūšanai veltīs daudz mazāk laika un pūļu, nekā tie, kuru smadzenes nav šādi trenētas.
Comments 
24.-Okt-2022 08:52 am
Par to atmiņas trenēšanu gan pētījumi parāda, ka tas diemžēl nav pārnesams uz citām sfērām. Ja taksists tagad gribēs kļūt par, nu nezinu, par ārstu, kur arī jāiekaļ tūkstošiem dažādu ķermeņa daļu, slimību un zāļu nosaukumu, tad tam būs vajadzīgas tādas pašas pūles kā tam, kurš atteicās no taksista apmācības.
24.-Okt-2022 09:11 am
Es varēju atrast pētījumu par to, ka mācīšanās ar "iekalšanu" maina plasticitātes parametrus hipokampā [1], bet par neiroģenēzes promotēšanu neizdevās neko atrast. Varbūt tev ir pa rokai atsauces?

[1] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2784789/
24.-Okt-2022 11:34 am
"(..) ja piepeši vēlas mainīt profesiju un apgūt ko citu, jauno iemaņu apgūšanai veltīs daudz mazāk laika un pūļu (..)" - vai ir kaut kur pierādījumi šai daļai, vai tas ir Tavs pieņēmums? Vai nevar būt tā, ka taksistiem tagad smadzenēs vienkārši uz mūžu ir iešūtas Londonas ielas?
24.-Okt-2022 12:48 pm
Nezinu par neiroloģisko pusi, bet cilvēki ar spēju pašdisciplinēties un, vajadzības gadījumā iekalt, jebkurā jomā gūs lielākus panākumus, nekā rotaļīgie.
25.-Okt-2022 09:51 am
Es domāju, ka šī ir pareizā atbilde. Ja vari iekalt Londonas ielas, tad gan jau ka ir pašdisciplinēts smagi strādāt un gūt panākumus arī citās jomās.
25.-Okt-2022 09:52 am
Uz mūžu arī diez vai. To, ko nelieto, tas pamazām aizmirstas.
24.-Okt-2022 04:14 pm
Apšaubu secinājumu par kādas iekalšanas ietekmi uz nākotnes pūļu samazināšanos cita iekalšanā. Būs viss tas pats.
27.-Okt-2022 03:44 pm
interesting info. very. tnx. bet meh.....
This page was loaded Nov 18. 2024, 3:24 am GMT.