Aizgrābtībā skatos TV ekrānā veselības aizsardzības ministri Circeni, kura stāsta par slimnīcu kvalitātes kritērijiem. Tā īsumā: slimnīca, kas no uzņemšanas nodaļas pēc iespējas mazāk stacionē, ir tā ir tā labākā, savukārt tā slimnīca, kas stacionāri ārstē, tā ir slikta. Tipa vai cik jauki, ka lūk tur kādos stradiņos no 100 uzņemšanas nodaļā ienākušajiem stacionē 30, savukārt Balvu slimnīca nemāk menedžēt, jo no 100 uzņemšanas nodaļā ievestajiem, stacionē 70. Par to viņiem jāņem naudu nost un citādi jāveicina labākus rādītājus.

Kur te kaut kāda loģiska kopsakarība, neredzu. Man, kā jau prastam pāķim, šķiet, ka cienītā kundze te smagi putro pirkstu ar... gurķi. Piemēram, ja manai atvasei apsāpās auss vai baisi sakāpj temperatūra, es ceļu šo mašīnā un vedu uz Vienības gatvi. Tur konstatē vainu, nokonsultē, iedod drapes un palaiž mājās. Bet ja es dzīvotu kur ellē ratā Zasā, tad skaidrs, ka nekultos ziemas spelgonī uz apgabala slimnīcu tikai tāpēc, ka kinderam temperatūra. Iedotu ibumetīnu, sapilinātu ausī kamparu un gaidītu, kad pāries. Nu ja pavisam zils paliek, tad jā - sauc traktoru, kas izvelk tevi līdz ceļam, un ved uz slimnīcu. Tur, protams, ieraugot ko tik ielaistu, mazo liek palātā. Un tā Balvos veidojas "sliktie" rādītāji. Betaizdomas, ka ko tik sarežģītu Circenes k-dzes padomnieki izskaitļot nevar, jo kundze dzīvo siltumnīcā, kur no Vienības gatves nokonsultēt paši klāt piebrauks. Un tad var tā viegli histēriskā neizpratnē: bet ja viņiem nav maizes, tad taču lai ēd kūkas!