Jā... Te nu redzams, ka burtus atpazīt un lasīt tomēr nav viens un tas pats. Cilvēk, jaukais - stāsts ir par to, kāpēc rādītāji ir tik atšķirīgi - Rīgā 30% stacionēto un tālā reģiona slimnīcā - 70%. Rādu uz pirkstiem - es dzīvoju Rīgā un man ir iespēja aizdoties uz Vienības gatvi pie mazākā bērna pīkstiena. Ir ļoti daudz vecāku, kas nevis dodas pie ģimenes ārsta (jo tas ir darba laikā), bet gan izmanto iespēju aizvest bērnu uz Vienības gatvi vakarā pēc darba un par velti nokonsultēties. Cilvēks, kurš dzīvo, piemēram, Talsos, analogā situācijā nevedīs bērnu vakarā uz Kuldīgas vai Ventspils slimnīcu, bet gan piezvanīs ģimenes ārstam un darbā paņems brīvdienu. Lūk, kur rodas tā atšķirība - cilvēks no Talsiem bērnu uz Kuldīgu vedīs tad, ja tiešām bērns ir hospitalizējams - nu, tur galva pārsista, plaušu karsonis utt., bet Rīgas vecāks izmantos iespēju sev ērtā laikā saņemt konsultāciju un recepti. Tur arī rodas tie atšķirīgie procenti. Un te vispār nav saistības ar kaut kādu žmodzību.
Cilvēk, jaukais - stāsts ir par to, kāpēc rādītāji ir tik atšķirīgi - Rīgā 30% stacionēto un tālā reģiona slimnīcā - 70%. Rādu uz pirkstiem - es dzīvoju Rīgā un man ir iespēja aizdoties uz Vienības gatvi pie mazākā bērna pīkstiena. Ir ļoti daudz vecāku, kas nevis dodas pie ģimenes ārsta (jo tas ir darba laikā), bet gan izmanto iespēju aizvest bērnu uz Vienības gatvi vakarā pēc darba un par velti nokonsultēties. Cilvēks, kurš dzīvo, piemēram, Talsos, analogā situācijā nevedīs bērnu vakarā uz Kuldīgas vai Ventspils slimnīcu, bet gan piezvanīs ģimenes ārstam un darbā paņems brīvdienu. Lūk, kur rodas tā atšķirība - cilvēks no Talsiem bērnu uz Kuldīgu vedīs tad, ja tiešām bērns ir hospitalizējams - nu, tur galva pārsista, plaušu karsonis utt., bet Rīgas vecāks izmantos iespēju sev ērtā laikā saņemt konsultāciju un recepti. Tur arī rodas tie atšķirīgie procenti. Un te vispār nav saistības ar kaut kādu žmodzību.