Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
Rzeczpospolita Babińska 1560.-1677. 
25.-Apr-2013 09:37 am
Tālajos 1560. gados, netālu no visiem zināmās Ļubļinas pilsētas, pēc muciņas tokajieša iztukšošanas lāga zēnam šļahtičam Staņislavam Pšonkam (Stanisław Pszonka; 1511.-1580.) apnika karaļa reskripti par valsts laimes stāsta variantiem un vietējo iznireļu aicinājumi vēlēt par viņiem kārtējās seimika vēlēšanās, jo šie nu būšot tie, kas gan pagastmāju nokrāsošot, gan estētikas grupiņu pensionāriem atvēršot...
Pasūtīja brašais šļahtičs visus vienu māju tālāk un proklamēja savā Babinkas ciemā neatkarīgu valsti - Babinkas republiku (Rzeczpospolita Babińska), - kurā nebūšot nekādas politikas, jo cilvēka dzīve esot pārāk īsa, lai to uztvertu nopietni - tik un tā no tās dzīvs neviens nav izkļuvis. Sevi pans Staņislavs iecēla par burggrāfu, savu pudeles brāli panu Petru (Piotr Kaszowski, 1520.-1594.) par kancleru, izveidoja senātu un katram pavalstniekam piešķīra pa valsts amatam. Pie tam, lai viss būtu kā dzīvē, amati tika piešķirti pašiem nepiemērotākajiem pudeles brāļiem: oficiālās runas senātā uzticēja teikt stosteklim, valsts kasi pārzināt pašam lielākajam naudas klakarētājam, sabiedriskās tikumības uzraudzību - lielākajam meitu ģēģerim utt. No amata neviens neesot atteicies, kaut iecelšana amatā apliecināja kādu visiem zināmu trūkumu. Arī no iedzeršanas neviens neatteicās. Laikabiedri vēsta, ka dzīve Babinka situsi augstu vilni un republikas slava strauji izplatījās visā Žečpospoļitā un arī aiz tās robežām, daudzas ievērojamas personas vērsās pie Babinkas burggrāfa ar lūgumu piešķirt pilsonību (zināms, ka par republikas pilsoņiem kļuva Jans Kohanovkis, Nikolajs Rejs, Jans Zamoiskis u.c. tā laika lielākie politiķi un magnāti). Kad Babinkā ieradās paša karaļa Sigismunda Augusta sūtnis, tam tika laipni atbildēts, ka Babinka esot apvienota ar Žečpospoļitu personālūnijā, tb karalim par savu krēslu nevajagot bailēs trīcēt - neviens no Babinkas viņu negrasoties patriekt, ja ienākšot prātā iegriezties uz glāzīti armanjaka. Tā kā uz šo vēsti Varšava nekādi nereaģēja (karalis gan esot aiz smiekliem no krēsla nokritis, lasot diplomātisko saraksti), tad tas nozīmē, ka de facto atzina Babinkas republikas tiesības uz suverenitāti u.tml. Pēc Staņislava nāves par burggrāfu kļuva viņa dēls, tad mazdēls. Tikai pēc pēdējā nāves 1677. gadā republiku anektēja Varšavas atsūtītais okupācijas korpuss apriņķa policijmeistara izskatā, bet 30 gadus vēlāk tās valsts kancelejas arhīvus izlaupīja zviedru marodieri. Tā redz, radās, uzplauka un gāja bojā pēdējā veselā saprāta un brīvības saliņa Eurōpā. ;(


Jan Matejko. Rzeczpospolita Babińska (fragment), 1881.
Comments 
25.-Apr-2013 10:12 am
hehe, paldies par šo.
25.-Apr-2013 10:14 am
tehniskas dabas jautājums: no kādiem tieši resursiem šī republika plauka un zēla?
25.-Apr-2013 10:53 am
imho no tiem pašiem, kuri baroja pana šļahtiča muižu - tikai muižas izdevumi saviesīgiem pasākumiem nu tika nosaukti valsts budžeta vārdā par neatliekamajiem izdevumiem
25.-Apr-2013 11:01 am
q.e.d.
25.-Apr-2013 11:03 am
saputrojos nepazīstamos terminos ;)
25.-Apr-2013 12:55 pm
Kā visas tā laika valstis: audzēja kazas, miežus, podnieks ko virpoja, kalējs, kala, maksāja nodokļus utt. Tikai mazākos mērogos, bez tam iztika bez militāriem tēriņiem. :)
25.-Apr-2013 10:57 am
++
25.-Apr-2013 12:22 pm
bobruisk pa poliski? :)
25.-Apr-2013 03:00 pm - Šī mūsdienu valsts tomēr ir vēl krutāka.
This page was loaded Nov 19. 2024, 6:19 am GMT.