Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par augstāko izglītību 
16.-Jan-2013 01:39 pm
Pīpojot iešāvās prātā, ko nolēmu piefiksēt te, lai vēlāk pārdomātu.
Latviešu sabiedrībā pastāv arhetipisks uzstādījums ne tik daudz izglītoties, cik saņemt diplomu. Šķiet, tas iegājies vēl no XIX gs., kad izglītība bija vienīgā iespēja izrauties no savas kārtas augstākā, un tika turpināts starpkaru periodā, lepojoties ar statistikas datiem par procentuāli milzīgo studentu skaitu (nelepojoties par tikpat lielo „inteliģento bezdarbnieku“ procentu) un nevaicājot, kāds no tā visa labums, jo iegūstam gudrāku, izglītotāku ļaužu slāni, jeb 5 gadus uzturam nestrādājošu ļaužu masu, kas pēc diploma saņemšanas papildina bezdarbnieku armijas rindas, jo to lielākā daļa (uzsvars uz "lielākā daļa") neko tādu neprot, lai par viņu prasmēm kāds darba devējs maksātu, nav tik universāli apmācīti, lai spētu apgūt kādas jaunas prasmes/amatu, bet „prastam“ darbam ir par smalku jo pelnījuši „cilvēka cienīgu dzīvi“. Pieprasījums rada piedāvājumu – tā kā augstākā izglītība ir privātā uzņēmējdarbība (kaut valsts gana daudzu augstskolu dibināšanu atbalstījusi, augstskolas nav pakļautas IzM un nav valsts struktūrvienībām pielīdzināmas, atšķirībā no pamat- vidējās izglītības mācību iestādēm) kā sēnes pēc lietus saceptas augstskolas, kur pēc zināma tajās pavadītā laika - ja esi iestājies augstskolā, tu jau esi paveicis visu, kas nepieciešams, lai to absolvētu, un nu atliek tikai maksāt mācību maksu un apmeklēt sesijas, - izsniedz kārotos diplomus (protams daļā no tām var iegūt kādu nebūt izglītību, taču tas vairāk pasniedzēju entuziasma nevis sistēmas nopelns). Tb manuprāt tā ir klasiska uzņēmējdarbība (augstskolu finanses un budžets ir tikai un vienīgi to Senātu pārziņā, un neviens no malas nevar kā likumīgi ietekmēt augstskolas politiku stipendiju, algu u.c. darbībā – piemēram, VK konstatē, ka augstskolas rektors Viesulis no kases savā kontā pārskaitījis 2 000 000 Ls, un nekā nevar padarīt, jo nauda nav no valsts piešķirtā, bet no studentu maksātā, tb privātuzņēmējs ar savu naudu dara ko grib), kurā primārais ir pelnīt un nodrošināt mērķauditorijas pieprasījumu. Pie tam bisness ienesīgs un ietekmīgs - nezinu daudzus uzņēmējus, kas var bez iepriekšējas pieteikšanās mierīgi ierasties pie valsts premjera un tas viņus momentā pieņems, savukārt jebkuras augstskolas rektors var MK durvis ar kāju atspert vaļā jebkurā brīdī (nu labi, pārspīlēju, kādas tur Ipiķu universitātes rektoram pusstundu būs jāpagaida, līdz kabineta sēdē pārtraukums).
Un ar šādu astoņkāji Ķīlis grasījās cīnīties? Kihots...
Comments 
16.-Jan-2013 01:52 pm
pieļauju, ka nereprezentēju "arhetipisko latvijas sabiedrību", bet man nav pazīstams neviens, kas būtu gājis augstskolā diploma dēļ. Tip, visiem bija jau sen zināms, ka diploma papīram nav nekādas vērtības, tēpēc jāiet studēt to, ko gribas, būt iekšā 'akadēmiskā struktūrā' (ar tai piekrītošajiem sakariem un labumiem) un studēt pamatīgi, jo zināšanas ir kapitāls. Izlaidumā pat makijāžs, pričene un pienācīga kleita netika riktēta, jo, nu, pofig.

papīra nepieciešamība ir jūtama tad, kad noteiktas aktivitātes ir pieejamas tikai pie noteikta līmeņa iegūšanas (tip, undergrads tiks atsijāts postgrada pasākumā u.t.t.), bet visādi citādi visu izšķīrušas ir zināšanas un, kā lai to nosauc, profesionālie tīklojumi un tajos esošās komunikāciju tradīcijas
16.-Jan-2013 02:06 pm
Man aizdomas, ka tā būs. Tu un tavs paziņu loks vairāk vai mazāk zina, ko vēlas un ko jādara tā sasniegšanai. Bet, manuprāt, absolūtais vairums vēlas iestāties augstskolā, saņemt diplomu par augstāko izglītību un atrast labu darbu, kļūt par "balto apkaklīti". Un tad dzirdi ko tādu, ko es dzirdēju 2011. gada 10. maijā (bet istenībā dzirdu vai ik dienu, jo braucu pa sabtransporta līniju, kuras pamatklientūra ir Teikas koju iemītnieki) - braucot tramvajā uz Vecpilsētu nācās ar vienu ausi klausīties, kā advancēts jaunēklis savai beibei māca, kā pareizi rakstīt diplomdarbu un neiespringt: "Kad rakstīju bakalauru, man ceturtdienā bija tikai teorētiskās daļas uzmetums, bet piektdien bija jānodod - dabūju pagarinājumu līdz pirmdienai, svētdien no rīta viss bija gatavs, aizsūtīju vadītājam, līdz pusdienlaikam šis bija izlasījis, tad es mazliet pielaboju un pirmdien nodevu!" :)
16.-Jan-2013 02:36 pm
Gy, labticīgi pieņemu, ka tu noklausījies kādu ģēniju runājam, no tiem kurš cep doktora disertācijas pa trim dienā. Tādu, zini, latvju Rentgenu, kurš nofočēja sievas roku bez nekā, gaļu ieskaitot, parakstīja bildi "Cērtat, pacani, kā es māku! Kondraška!" un re, bija gatavs zinātņu doktors!
16.-Jan-2013 02:52 pm
Tālivalža kojas pilnas ar tādiem. :)
16.-Jan-2013 02:38 pm
tā jau nav tikai slinku studentu vaina. tikpat labi var vainot vecākus/vidi/sabiedrību, kas laicīgi jau nerada priekšstatu un zināšanas par iespējām iegūt dažāda veida izglītību, atbilstoši savām interesēm un jau laicīgi saprast, uz kuru pusi tad vrētu vilkt tās intereses. Pedagogi un augstskolu vadība, kas, turot rūpi par $ plūsmu, neatskaita un tikai formāli piežmiedz (bet biežāk nepiežmiedz) studentus un devalvē vērtējumu. Ministrijas un visādi valsts plāni, kā tad un ko iesākt ar to izglītību un tās finansēšanu Latvijā. visbeidzt pašu cilvēku inertums, jo neviens neliedz atmest sūdīgi uzrakstītu darbu atpakaļ, neviens neliedz kavētāju nepielaist pie eksāmena u.t.t., u.t.jp.

post skriptum vietā - bija atsevišķi kursi, kuru sakarā arī manas autobusu sarunas kādam varētu likt matiem sacelties stāvus. hhh
16.-Jan-2013 02:10 pm
Cik, nez, procentu no kāddien studējušiem procentu ir "akadēmiskajā vidē"?
16.-Jan-2013 02:31 pm
ar 'akadēmisko vidi' saprotot būšanu iekšā struktūrā, piemēram, esot augstskolas studentam ar attiecīgajām iespējām izmantot visādas erasmus programmas, teterovu stipendijas, prakses, vieslektorus un seminārus, braukšanas atlaides u.c. labumus, kas, neesot studentam, nav īsti pieejamas vai arī prasa čerez žopu ņemogu raušanos
16.-Jan-2013 02:52 pm
piedod par ad hominem, bet tu reāli neesi no tādas augstskolas, par kuru runā indulgence:)
16.-Jan-2013 03:17 pm
Neaizmirsti par šobrīd likuma prasībām pēc obligātās augstākās visiem skolotājiem, audzinātājām (re, man nesanāca bezdzimuma variantu ielikt!), valsts amatā esošiem un kam tur vēl. Te lūdzu gatavais bizness, faktiski konvejers.

Bet Tev ir paveicies un es zinu, ka ir vēl tādas sfēras un saliņas, kur procents reāli studējošo ir... patīkams.
16.-Jan-2013 05:31 pm
interesants būtu šīs situācijas salīdzinājums ar citām postpadomju valstīm.. sanāktu pat maģistra darbs, khe, khe
16.-Jan-2013 07:41 pm
Varē†u būt interesanti, kaut tā uz skaitli 3 man grūti iedomāties, kā dabūt objektīvus datus (kas oficiālajās atskaitēs reti parādās), un salīdzināmos kritērijus, jo lielākajā daļā postpadomju sfēras valstu augstskolas ir valsts izglītības sistēmas sastāvdaļa, savukārt mācībspēki ir ierēdņu statusā (nezinu, vai de iure, bet de facto noteikti) kā IzM pakļautas struktūras daļa. Savukārt pie mums augstskolas ir publiski nodibinājumi, kas savā darbībā ir absolūti neatkarīgi (vienīgā saskarsme ar IzM ir programmu akreditācija un valsts pasūtījums "budžeta vietām"). Tb grūti salīdzināt pilnībā atkarīgas un absolūti neatkarīgas struktūras.

Te es savulaik par Krieviju uzraku lasāmu apskatiņu: http://klab.lv/users/indulgence/267815.html
17.-Jan-2013 11:26 am
Var salīdzināt kvalitatīvi, t.i. ar kvalitatīvām metodēm. Tāpat ar interesi varam gaidīt Ķīļa etnogrāfiju par izglītības sistēmu Latvijā. Kādā intervijā viņš izteicās, ka sistemātiski veic lauka piezīmes.
This page was loaded Nov 19. 2024, 2:34 am GMT.