pesimisms, skepse un infantilitāte
es no malas, pats par sevi
tais verdzības gadsimtos, kad zemnieks badu mira 
22.-Jun-2012 10:05 pm
Poļu-zviedru kara (1600.-1635.) laikā Kurzemes hercogisti postīja ne tikai zviedru, bet arī tās lēņa kunga Žečpospoļitas karaļa karaspēks. Karā kā jau karā. Taču interesantākais ir lasīt, kas un cik daudz zemniekiem nolaupīts. Valles muižā 1622. gada janvāra sākumā zemniekiem Jēkabam Baldonam paņemti 5 zirgi, 2 govis, 6 aitas, 14 pūri labības un 1 katls, bet Pladonam – 3 zirgi, 2 govis, 1 vepris, 9 pūri labības, 15 pūri auzu.* 1625. gada rudenī Kristofa Radzivilla vadītie lietuvieši pie Iecavas Kugeru Jēkabam nolaupīja 8 govis, 2 vērši, 5 zirgi, 5 aitas, 8 cūkas un 25 pūri auzu, nodarot zaudējumus 1420 mārku vērtībā** (labs zirgs tolaik maksājis 100–200 mārku).

Skaidrs, ka laupa turīgākos, tak nezināju, ka dzimtcilvēki bijuši tik turīgi.

------
* LVVA, 554. f., 1. apr., 124. l.
** LVVA, 554. f., 1. apr., 124. l.
Comments 
22.-Jun-2012 10:18 pm
Tas vēl nekas, bet kāreiz nesen periodikā lasīju, ka kaut kad ~192x-os gados no Apeskalna Klotiņu mājām nozagti gludekļi 105 latu vērtībā. Ja mani atmiņa neviļ, tad lats pirmskarā bija kudiš vērtīgāks?
23.-Jun-2012 11:14 am
Tie Klotiņi tādi klusie rausēji bijuši. ;)))
23.-Jun-2012 11:41 am
Nemaz ar ne tik klusi, viens pirmskara ēvanģēlists, cits, kā izrādās, tai pat laikā tipogrāijas kompartijas šūnas inventarizācijas komisijā ievēlēts.
23.-Jun-2012 06:23 pm
Celmlauži. :)

Sumināts dzišindindinā!
24.-Jun-2012 06:27 pm
Paldies! :)
22.-Jun-2012 10:51 pm
Jāuzmanās, citādi sanāks ar skarbo 700 gadu latvju verdzību līdzīgi kā kaimiņzemē Krievijā ar skarbo un nežēlīgo Mongōļu jūgu :P
23.-Jun-2012 11:15 am
Domāju, ka tautas gars kā klints, neļaus plaisāt vēsturiskajai apziņai. :)
22.-Jun-2012 11:17 pm
bet varbūt tā ir dzimtskungu versija par to, cik šaušalīgi zaudējumi viņam nodarīti. protams, ka ar cerību un kompensācijām.
23.-Jun-2012 11:19 am
Komisijas slēdziens, uzskaitot visus zaudējumus gan muižā, gan zemnieku saimniecībās. Manu uzmanību piesaistīja zemnieku mantas apjoms. Šai gadījumā, ja nemaldos, runa ir par hercoga muižām (vasaļu un nomnieku zaudējumi viņu maz interesēja).

Biju gan dzirdējis stāstu, ka Vidzemē viens livoniešu zemnieks Kārlim XII aizdevis karam 300 zelta dālderu, pamatojot savu rīcību ar to, ka Stokholmas vara viņam tīkamāka par Maskavas, taču līdz šim uztvēru to kā kārtējo pilsētas leģendu. Taču šķiet, ka vismaz līdz XVIII gs. sākumam tie zemnieki bijuši daudz turīgāki, nekā pieņemts uzskatīt marksistiski-nacionālajā historiogrāfijā.
23.-Jun-2012 12:05 am
Nezinu vai tas ir attiecīgais gadījums, bet Kurzemē kuršu ķoniņi bija turīgi zemnieki.
23.-Jun-2012 01:15 am
Piltenes apgabalā, būsim precīzi. un "bagātību" tiem nodrošināja kalpošana zemos amatos vācu kaklakungiem. Protams, tie vismaz bija "amati", salīdzinot ar pārējo ieziemiešu klaušu jūgu.
23.-Jun-2012 11:21 am
Par jūga smabumu runājot... piemēram, Tīzenhauzens 1486. gadā prasīja no saviem zemniekeim 9 klaušu dienas gadā: 6 dienas pļaut un ievākt sienu muižas pļavās, 3 dienas pļaut rudzus.
25.-Jun-2012 11:21 am
ir kaukur sīkāk par tām klaušām? Ibo 9 dienas visādi var paprasīt un ko tai laikā saprata ar "diena"?
25.-Jun-2012 01:38 pm
Ja tā pa nopietno, tad visai sarežģīti tas viss, jo klaušu apjoms mainījās, atkarībā no laika, vietas un izmaiņām likumos. Tb apkopot un izanalizēt to visu kaut vai viena novada robežās ir doktora disertācijas cienīgs uzdevums (un ne kurš katrs uzdrošinātos tāda apjoma darbam ķerties klāt).

Diena bija diena: no ausmas līdz rietam. Kā jau siena laikā vai ražu novācot.
23.-Jun-2012 11:22 am
Ķoniņi nebija zemnieki, bet gan brīvzemnieki - cits statuss, citas tiesības un pienākumi, citas iespējas. Konkrētajā gadījumā interesants būtu vidējā zemnieka dzīves līmenis.
This page was loaded Okt 22. 2014, 10:55 am GMT.