| Poļu-zviedru kara (1600.-1635.) laikā Kurzemes hercogisti postīja ne tikai zviedru, bet arī tās lēņa kunga Žečpospoļitas karaļa karaspēks. Karā kā jau karā. Taču interesantākais ir lasīt, kas un cik daudz zemniekiem nolaupīts. Valles muižā 1622. gada janvāra sākumā zemniekiem Jēkabam Baldonam paņemti 5 zirgi, 2 govis, 6 aitas, 14 pūri labības un 1 katls, bet Pladonam – 3 zirgi, 2 govis, 1 vepris, 9 pūri labības, 15 pūri auzu. 1625. gada rudenī Kristofa Radzivilla vadītie lietuvieši pie Iecavas Kugeru Jēkabam nolaupīja 8 govis, 2 vērši, 5 zirgi, 5 aitas, 8 cūkas un 25 pūri auzu, nodarot zaudējumus 1420 mārku vērtībā (labs zirgs tolaik maksājis 100–200 mārku).
Skaidrs, ka laupa turīgākos, tak nezināju, ka dzimtcilvēki bijuši tik turīgi.
------ * LVVA, 554. f., 1. apr., 124. l. |
Biju gan dzirdējis stāstu, ka Vidzemē viens livoniešu zemnieks Kārlim XII aizdevis karam 300 zelta dālderu, pamatojot savu rīcību ar to, ka Stokholmas vara viņam tīkamāka par Maskavas, taču līdz šim uztvēru to kā kārtējo pilsētas leģendu. Taču šķiet, ka vismaz līdz XVIII gs. sākumam tie zemnieki bijuši daudz turīgāki, nekā pieņemts uzskatīt marksistiski-nacionālajā historiogrāfijā.