Tā piepeši, malkojot rīta kafiju, iešāvās prātā doma, ka man kā pilsonim parastajam tā nemaz nav skaidrs, kāda joda pēc piepeši ņēma, ielauzās Krājbankā, arestēja tās vadību un bodīti aizklapēja ciet? Visnotaļ stabila banka (31. vieta dievzemītes reitingā, ar kādiem 600 miljoniem naudiņu seifos), neizrādīja ne mazākās šūpošanās pazīmes, tb varēja mierīgi čunčināt tālāk bez bēdu, taču varas iestādes ņem un aptur tās darbību, iedzenot bankrotā gan pašu banku, gan lielāko daļu uzņēmumu, kam tur pamatkonti. Bet iemesls, cik nu no medijiem uzzinu, ir tikai tas, ka citā valstī aizklapēta cieta cita Krājbankas īpašniekam piederoša banka. Nu un? Ja ticam mūsu ministram Vilkam (kurš gan pēc izglītības ģeogrāfs, nevis finansists, tačū kā klasisks postpadomju self made man nozarē ielauzījies un ko saprot), tā leišu banka un Krājbanka ir divi nesaistīti uzņēmumi, kuru vienīgā saikne ir viens īpašnieks. Antonovam, ja nemaldos, pieder gana daudz uzņēmumu visā pasaulē, taču par provi, Lielbritānijā policijas specvienības nešturmē futbola kluba Portsmouth ģērbtuves, lai apturētu kluba darbību, jo kādam citam Antonovam kur austrumos piederošam uzņēmumam kādi kreņķi. Es saprastu, ka baiļu pārņemti, valsts bīdītāji varētu nobloķēt bankas aktīvu pārskaitīšanu prom no dievzemītes, bet kāda joda pēc jāaptur arī tās lokālā darbība? Medijos runā par "krahu", bet vienīgais krahs, ko kā nesapraša redzu, ir vienkārši bruņotu vīru ienākšana finanšu uzņēmuma telpās, nolūkā likvidēt šī uzņēmuma biznesu. Aber baumas un iespējamie sliktie nodomi nu gan tāds pašvaks arguments (kā tai anekdotē, kur čigāns piedāvāja sevi tiesāt kā izvarotāju, jo ja jau krāniņš ir, tātad potenciāls izvarotājs).
Pagaidām vienīgie fakti, ko esmu manījis, ir:
* Lietuvos rytas (pieder Antonovam) visu gadu atklāti gānīja Lietuvas valdību un prezidenti Gribauskaiti, savukārt 15. novembrī publicēja helpu, ka tiesībsargājošās iestādes gatavojas labāko 90. gadu bandītu tradīcijās vienkārši ekspropriēt Snoras banku.
* Nākamajā dienā tas patiesi notika, tika apturēta jebkāda šīs bankas darbība.
* Pēc tam, pamatojoties uz aizdomām, ka bankas patiesā vērtība ir mazāka, nekā saistības (principā normāla situācija - aizdomas, ka tā tas ir ar absolūto vairumu lielo uzņēmumu pasaulē, ka to akciju cena un parādi ir kudi lielāki, nekā patiesā vērtība, ja uzņēmumu tā ņemtu un pa sauso izpārdotu), nolēma nacionalizēt banku, konfiscējot tās akcijas. Tika apgalvots, ka bankas maksātnespēja esot tikai laika jautājums, esot aizdomas, ka īpašnieki gatavojušies izzagt bankas naudu u.tml., tb kas tāds, ko var paziņot par jebkuru uzņēmumu. Tikai post factum atklājies, ka nav pieejamas kaut kādas obligācijas 200 milj. latu vērtībā (interesanti, kāpēc tām būtu jābūt pieejamām katram uzplečotam tipiņam, kas ar mašīnpistoli rokā ielaiužas privātā izņēmumā?)
* Vienas dienas laikā iecēla bankas pagaidu administratoru: starptautiskā konsultāciju uzņēmuma Zolfo Cooper LLP šefu Saimonu Frīkliju, kurš pirms tam kā Zviedrijas noalgotās audita kompānijas Kroll pārstāvis veica auditu Antonova impērijā, pārbaudot tā maksātspēju.

Tb tikai aizdomas un pļāpas par "slikto reputāciju". Acīmredzot tāpēc Antonovs aizpērās uz Londonu, jo britiem tradīcija ir prasīt pierādījumus, lai kādu izdotu, un ar stāstiem par aizdomām, ka tipiņš izskatās blēdīgs, kādreiz varētu nobankrotēt vai nočiept naudu un paslēpties Marmarisā, Londonai nepietiek.

Pāris dienas pēc tam tieši tāpat, labākajās tradīcijās - treniņbiksēs un maskās, - Latvijas valdības uzdevumā tika sagrābts cits Antonova uzņēmums, tb Krājbanka. Atkal rīcība skaidrota tiem pašiem "argumentiem": iespējams, ticams, plānojis, iecerējis. Vienīgi LETA nāca klajā ar paziņojumu, ka Krājbankā konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu (Interesanti, kā to var konstatēt pāri h laikā, bez kāda nebūt audita?). Tas tomēr skan solīdāk par savulaik premjera, iekšlietu ministra un prezidenta vēstīto tautai, ka to exdrošībnieku Gulbi bez tiesas jāsapūdē aiz restēm tāpēc, ka Latviju terorizē bijušo padomju desantnieku banda, no kuras neviens nevarot būt drošs (starp citu, banda turpina darboties, jo nav dzirdēts, ka bez Gulbja, kam galu galā spēja piešūt tikai atzīmju viltošanu skolas liecībā, kāds nu būtu šai sakarā arestēts un tiesāts par ļaundarībām, kas lika drebēt valstij un valdībai).

Kā absolūtam nesaprašam un lajam, man no malas - pamatojoties tikai uz medijos pieejamo informāciju, - tas viss izskatās vairāk nevis pēc tautas un valsts glābšanas, bet pēc divu kriminālo grupējumu savstarpējas izrēķināšanās, kur vienam grupējumam palīgā nāk nopirktais vietējās milicijas OMONs. Bet cieš, kā parasti, tie sīkie pa vidu, tb uzņēmumi, kuriem tur bij konti un kas tagad bankrotē, jo nevar ne ar vienu norēķināties, tb kuru bizness paralizēts uz nenoteiktu laiku (un tur jau aiziet ķēdīte tālāk: X nenorēķinājās ar Y, tas savukārt nevar tālāk norēķināties ar Z utt.)