Aizeju uz Svedbanku nomainīt maksājumu kartei pin kodu (esošo esmu aizmirsis). Pretī kundzīte izbrīnā iepleš acis: Nevaram! Tāda pakalpojuma nav! Varat ņemt jaunu karti par 5 naudiņām, tad iedosim (privātā kārtā ieteica braukāt pa pilsētu no bankomata uz bankomatu un izmēģināt visas iespējamās ciparu kombinācijas, kādas nu atmiņā atausīs). Dīvaini, jo pirms gadiem 7-8 man iedeva pin ciparu 2 min laikā. Izrādās, ka pasaule nemitīgi evolucionē un kļūst aizvien sarežģītāka - tas, kas vēl nesen bija ikdiena, nu ir nepārvarams šķērslis. Lai gan vislabāk man patika saruna par patēriņa kredītu (lieta tāda, ka vasara ienakumu ziņā parasti mazliet patukšāka, haltūru mazāk, un arī pašiem vairāk gribas pabraukāt un par dzīvi papriecāties, tb iedomāju paprasīt šiem kārtējo - esmu ņēmis kādas 3 reizes un nomaksājis bez aizķeršanās, - kupjūru kušķi pāris simtu naudiņu apmērā, lai samaksātu par bērnudārzi sīcim un galva lai nesāp, par to domājot. Zvana man no bankas puisis, ka nedošot vis, jo konta saturs man tāds pustukšītis. Vo lai uzkrājot kādus pāris simtus, tad šie redzēšot, ka es māku uzkrāt, nu un krājējam varot dot uzreiz. Dīvaini tie ļaudis - kredītu tak ņem tad, kad kāposta nav, aber ja man kas būtu iekrāts, tad kāda joda pēc man no viņiem būtu jāaizņemas? Nederu es finanšu pasaulei - nesaprotama loģika. :)