Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
nejauši atcerējos 
16.-Maijs-2011 04:10 pm
Kad man bija gadi 8, atklāju sasodīti intresantu joku: ja kādu vārdu (piemēram, "ābols") skaļi atkārto daudz, daudz, daudz reižu, tas piepeši kļūst par skaņu un zaudē jēgu. Un tad ar to var apzīmēt jebko. Dalījos atklāsmē ar apkārtējiem, taču tie - kā parasti, - nesaprata mani un brutāli aizdzina kaplēt bietes.

UPD:
Laikam pilnmēness tuvojas, ka nāk virsū vēlme pašam rezonēt, nevis rimti vērot.
Comments 
16.-Maijs-2011 04:16 pm
Nu ne tikai Tu. Es ar šitā darījos.Tiesa, pirms vārds zaudē jēgu jamais kļūst nenormāli smieklīgs.
16.-Maijs-2011 04:17 pm
Jap, tā bija! Varēja forši izsmieties! :D
16.-Maijs-2011 04:17 pm
es tā vervelējos ar vārdu "kino".
16.-Maijs-2011 04:19 pm
tā ir normāla valodas apgūšanas fāze.
16.-Maijs-2011 05:12 pm
un vajadzēja šādi izrīkoties. Visu nonivelēt līdz zinātnei. Ohe! Kur paliek prieks par ikdienišķo? :D
16.-Maijs-2011 05:21 pm
Man šitā bija ar "sekcija". Nonācu pie secinājuma- kurš tik stulbu burtu virknējumu izdomājis.
19.-Maijs-2011 09:29 am
Pazīstami :)
This page was loaded Mar 19. 2024, 9:42 am GMT.