Kad man bija gadi 8, atklāju sasodīti intresantu joku: ja kādu vārdu (piemēram, "ābols") skaļi atkārto daudz, daudz, daudz reižu, tas piepeši kļūst par skaņu un zaudē jēgu. Un tad ar to var apzīmēt jebko. Dalījos atklāsmē ar apkārtējiem, taču tie - kā parasti, - nesaprata mani un brutāli aizdzina kaplēt bietes.

UPD:
Laikam pilnmēness tuvojas, ka nāk virsū vēlme pašam rezonēt, nevis rimti vērot.