| |
| Этот текст посвящен мне лично и моему пониманию и видению определенных процессов, проходящих в моей, а, может быть, и вашей стране. Основной его лейтмотив - обозначение моей идентичности - Латвийский русский - и окружающего эту идентичность мира знаков. Пишу я потому, что, после референдума о втором государственном языке, я заметил спрос со стороны латышской этнической группы на понимание этой общности, табуированной годы перед этим.
То, что я первым предложением указал, что видение принадлежит только мне - разоблачает один, усиленно лелеемый миф: все русские - как скала, единый монолит (рвущийся обратно в Россию - но это уже совсем другой миф). Так вот - в этом вопросе позиция русских может быть диаметрально противоположной. От позиции так называемых «карманных» русских вроде Юдина и Лоскутова, через полустанок Ушакова к станции Линдермана и Жданок, а оттуда далее - в правые пространства «наши МиГи сядут в Риге».
( raksts ) | |
|
| Kā nu sanāca, kā ne, bet decembra dienās man bija nepieciešamība satikties pie kafijas tases ar vienas krievvalodīgo nacistu grupiņas aktīvistiem. Bija iespēja no šiem dabūt interesantu materiālu par Sv. ģen. Samsonova darbību 1919. gadā, ko arī veiksmīgi istenoju. Nu bet nācās, kā jau kontaktos ar jebkādiem sektantiem, ļauties vervēšanas stundai un noklausīties šamo sāpes un rūpes. Kad nu vervēšana beidzās ar noslēpumainiem čukstiem par Cionas gudro protokoliem un vispasaules žīdu-masoņu sazvērestību, nācās ar čukstu "no pasaran!" atvadīties. Katram savi tarakāni galvā, un es jau nebūšu tas, kurš te akmeņiem sāks svaidīties. Bet ne par to ir stāsts.
Uzkrītoša šķita atšķirība latviski runājošo un krieviski runājošo naciķu starpā, kaut ticība šiem viena (nu tur tauta kā vienota molekula ar vienām vērtībām un sapņiem utt., un ja kāds nedomā tā, tad tas ir renegāts, mankurts u.tml.). Ja man pazīstamie latviešu naciķi savā idejā rotē tikai ap vienu tēmu - krievi, - un visādiem dzimtās valodas apdraudējumiem, kurus glābs tikai mūžīgs tās pielietojums lietvedībā, tad krievuvalodīgo naciķu interešu vektors pavisam citā virzienā vērsts: pamatā šie uztraucas par nodokļiem, valsts iepirkumiem, likumdošanas uzlabošanas jautājumiem - valsts uzlabošanu. Tb interesanta šķita atšķirība pašos pamatmērķos: vieniem laime gaidāma ar visu kaimiņu asimilāciju vai deportāciju, bet otriem - ar likumdošanas un tautsaimniecības uzlabošanu.
Secinājumu man te nekādu nav, vienkārši šķita interesanti (biju gaidījis, ka šie runās par etniskajiem jautājumiem, taču tas viņiem otršķirīgi - moš neīstie iegadījās?) un atķeksēšanas vērts. | |
|
| Palanga,
28.03.1920.
Mana kauju gaita.
Es iestājos krievu armijā brīvprātīgais 23. oktobrī 1914. gadā, 15 gadus vecs. Sabiju uz pozīcijām no 23. oktobra 1914. līdz 21. maijam 1915. Pirmā kauja bija pie Memel, otra pie Kovcianiem, treša kauja Plunjanos, ceturta kauja pie Jelgavas, piekta kauja pie Skrundas, kur kritu vanģībā. Vanģībā sabiju no 21. maija 1915. - 10. janvaris 1919. g. Liepājā tiku iesaukts 29. janvarī 1919. g. Iekš pirmā latviešu atsevišķā eskadrona. Pirma kauja bija pie Jaunmuižas. Visās kaujās dalību ņēmu līdz Līvāniem, Latgale. Līvānos es saslimu ar dizentēriju, izgulēju vienu mēnesi slimnīcā, kad izveseļojos, tad dabūju 6 nedēļas atvaļinājuma, priekš veselības uzlabošanas. Pēc tam, pa bermontiešu uzbrukuma laiku, es iestājos 11. rotā 8. pulkā. Pirma kauja bija pie Tīreļa purviem, otra pie pašas Rīgas. Rīgā es iestājos iekš rotmistra Dubrovska partizaņu nodaļas, kura pārgāja no Rīgas uz Liepāju. Pēc Dubrovska izformēšanas es iestājos iekš robežsargiem, 2. robežsargu rajona 12. distancē, Palangā.
Savu kaprāli es uzdienēju krievu armijā 20. Somijas dragūnu pulkā, par labu spionāžu 3. maijā 1915. gadā.
Kapr. G.Trofimovs
LVVA, 5434. f., 1. apr. 484. l., 31. lp. Absolūti ikdienišķa autobiogrāfija, kādu 1920. gadā rakstīja visi LR dienestā esošie virsnieki un apakšvirsnieki. | |
|
| 1918. gada 30. decembrī Latvijas Pagaidu valdības sēdē nolemts "turpmāk visus valdības rīkojumus publicēt visās trijās vietējās valodās (latviešu, vācu, krievu)".
--------
LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 13. lp. | |
|
| L.P.W. Apsardzības ministrijai Armijas virspavēlnieks
23. janvārī 1920. g.
N°1793
Ļoti plaši sastopami gadījumi, kamdēļ sastādīts speciāls virspavēlnieka ziņojums, ka Latvijas pilsoņi un pat karavīri, lai izvairītos no karadienesta, vēršas citu valstu pārstāvniecībās ar vecām krievu pasēm un citiem tamlīdzīgiem dokumentiem, lūdzot iespēju pāriet šo valstu pilsonībā. (..)
--------
LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 202. lp. P.S. Daugavpilī policija pat aizturēja Lietuvas konsulu par to, ka šis Lietuvas pases dāļājis katram, kurš sevi par lietuvieti ieskatījis, tb pasākums pat ar mazu starpvalstu skandāla pieskaņu un notu apmaiņu. :) | |
|
| "Jaunie latviešu mākslinieki, tamlīdz abi jaunie grafikas un rotājuma dailinieki Zarriņš un Madernieks, maz ko zināja par bagātīgajām vērtībām, kas bija izkoptas un saglabātas mūsu tautas mākslā. Etnografiskā izstāde jau deva ieskatu mūsu tautas rakstu pūrā, ko bija sākuši apzināt un vākt, dibinot pie Rīgas Latviešu biedrības etnografisko mūzeju. Zarriņš savās atmiņās stāsta, ka "rūķi" gan prātojuši par mūsu tautas mākslu, bet neviens nezināja, kāda tā izskatās."
Siliņš Jānis. Latvijas māksla 1800-1914. - Daugava: Stokholma, 1980., 37. lpp. | |
|
|  Tas notika Francijas Republikas provincē Alžīrā, pavisam nesen, pagājušā gs. 60. gadu sākumā, kuru plosīja virkne iekšēju konfliktu. Sabiedrības abas kopienas - arābi un melnkāji (eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji, pied noir) - bija sašķēlusies trīs daļās, kur savā starpā cīnījās OAS ( Organisation de l'armée secrète) ar saukli "Alžīrija ir Francija!" un FLN ( Front de Libération nationale) ar lozungu "Brīvību Alžīrijai!", bet pa vidu kā starp laktu un āmuru bija tie, kas gribēja vienkārši strādāt, audzināt bērnus, dzīvot. Taču dzīve kļuva aizvien nedrošāka, it sevišķi kopš 1962. gada vasaras sākuma, kad pēc valdības rīkojuma armija pārstāja patrulēt ielas un ceļus. Īpaši saspringta situācija bija Orānā - pēc lieluma otrā lielākā pilsēta provincē, - kurā dzīvoja 220 000 melnkāji un kādi 210 000 arābu. Iedzīvotāji, it sevišķi tie, kam politika rieba, bezizejas dzīti sāka krāmēt koferus, lai pārceltos uz dzīvi mierīgākos apvidos, taču lidot ar lidmašīnu bija ļoti dārgi, kuģi gāja reti, vietu uz tiem bija maz. Bez tam bija izsludināts Francijas ūdenstransporta darbinieku ģenerālstreiks. ( stāsts ) | |
|
| Ksenofobija kā tāda ir dabiska cilvēces kā sugas īpašība, kurai ir spēcīgs bioloģisks pamatojums, kura ir bijusi un būs neatņemama homo sapiens sapiens dzīves sastāvdaļa. Atšķirība tikai tajā, ka civilizēts cilvēks spēj sevī to iegrožot, savukārt barbaru (krieviski ir labs vārds "быдло", ko latviski nepārtulkot) no aktīvas ksenofobijas izpausmēm attur tikai bailes no likuma. Nu un vēl civilizēts cilvēks spēj saskatīt savas ksenofobijas saknes, katalizatorus, savukārt barbars dzīvo ar pārliecību, ka viņam ir taisnība. Savā rakstiņā čehu žurnālists Libors Kukals krievvalodīgajai auditorijai populāri izskaidro pāris iemeslus, kāpēc ieceļotāji un tūristi no bijušās PSRS nav Čehijā tā populārākā un mīlētākā sabiedrības daļa.Iespējams, ka ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vistu_zaglis uz to raugās no cita skatu punkta. :) | |
|
|  Mōrisku izraidīšana (Vicente Carducho. La Expulsión de los Moriscos, 1627., Museo del Prado, Madrid)( mōriski ) | |
|
|