Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
viens par māti, otrs par meitu, trešais par kleitu 
12.-Okt-2016 10:20 am
Man trakoti patīk paša izdomātas analoģijas (citi tās nemāk tik labi piemeklēt, tb vienmēr aplami šiem sanāk), kas palīdz labāk ilustrēt problēmu.

Nu par to pēdējo kultūrcepienu. Man aizdomas, ka kultūrprocesos iesaistītie īsti nesaprot lielas daļas "no malas" neapmierinātību, savukārt tie pa lielam nenoformulē precīzi, tb nenodala mušas no kotletēm. Proti, iedomājamies situāciju, kad kategorijā "medicīnas pakalpojumi" ir gan medicīnas sistēmas darbinieki, gan visādi svami sekotāji, reikisti, zīlnieki, astrologi u.c. šamaņi, pie tam veidojot lielāko daļu nozarē iereģistrēto, un barojoties no siles "valsts finansēta medicīna", uzskatot sevi par slēpto zinšu adeptiem, tautas veselības sargātājiem un paģērot, ka viņiem jāsaņem finansējumu neatkarīgi no tā, vai kādam viņu pakalpojumi patiesi vajadzīgi. Izveidojusies vesela subkultūra, kuri tusē savos krodziņos, viens otru slavē par īpaši veiklu Taro kāršu maisīšanu, rīko seminārus, hepeningus, akcijas. Aber valstij nāk virsū krīze (principā jau sākusies, tikai kā parasti, žurnālisti par to uzzinās vieni no pēdējiem), un ekonomisti sāk pukstēt, ka tajā medicīnā pārāk liela liekēžu varza, vajadzētu samazināt dotēšanu. Nedaudzie ārsti bez darba nepaliks - sabiedrībai viņu prasmes ir vajadzīgas, - taču sašūtums protams ir, jo pie finansējuma samazināšanas samazināsies medikamentu, speciālistu pieejamība, speciālistiem samazināsies tehniskās iespējas un tā. Savukārt reiki adeptu koris sāk kaukt skaļāk par visiem, piesaucot Hipokrātu un Stradiņu, ka lūk, bez medicīnas visi apmirs (lai gan, ja godīgi, viņiem ar piesauktajām vērtībām un medicīnu nekāda sakara). Bet problēma jau tieši tajā, ka bez nūjotāju pulciņu finansēšanas, finansējumu novirzot onkologiem, medicīna nebūt nesabruks. Taču nodalīt liekēžu varzu no nozares speciālistiem ekonomisti nemāk, tāpēc uz problēmu raugās no eksceļa tabulu skatu punkta.

Nu lūk, tai kultūras sfērā, man subjektīvi šķiet ir tieši tāpat: uz 20-30% radošiem ļaudīm, kas reāli veido to kultūrvidi, ir savi 70-80% ļautiņi "ap kultūru" – armijai par tizlu, universitātei par stulbu, – neko radīt īsti neprot, taču uzskata sevi par potenciāli radošiem. Pie tam šiem patīk grozīties vidē, pa laikam pārpratuma pēc iespraukties kādā izstādē ne tikai par klapītes klabinātāju, bet pat piedalīties ar amatierisku objektiņu, sēdēt krodziņos un splīnīgi spriest par smalkām lietām, tb justies kultūras dzīves virpulī. Tie tad arī ir tie skaļākie bļāvēji, piesaucot Bēthovenu un Brēgeli, ka lūk bez viņiem kultūra iešot bijā, tb jebkurš, kurš nevēlas viņus uzturēt tāpēc, ka šie tādi labi cilvēki, ir kā ISIS teorrists pret da Vinči mantojumu. Tb principā runa ir nevis par kultūras kā tādas apcirpšanu, bet gan par to, kā reformēt finanšu plūsmu, atsijājot "inteliģentos bezdarbniekus" nahļebaļņikus, kas vienkārši veģetē, jo sabiedrība apmaksā šamo hobiju būt pie kultūras. Citādi šobrīd cienījams ōperas solists vienā maisā ar uz stūra ģitāras grabinātāju ielikts. Aber naudas dalītājiem ekonomistiem ta kritēriju nav, kā atšķirt mutesbajāru, kurš figurē apritē tik dēļ personiskajiem sakariem, no talanta.

Nu kaut kā tā. Vēl jāpadomā.
Comments 
12.-Okt-2016 08:42 pm
Tas tak protams tā ir. Kā ar jebkuru profesionālo virtuvi.

Vienkārši tīri sadzīviski izbrīna, ka cik dziļu respektu manī raisa saruna ar Neiburgu, Bankovski, Eglīti vai Breži, tik liela vīpsna rodas, vērojot kādā čomska vai kaņepes tipa krodziņā jaunos un ne tik jaunos kultūristus, kuriem vienīgais pamatojums nedot KKF uzturnaudu ir tajā, ka tad to pašu naudu vajadzēs dot regulārāk kā bezdarbnieka pabalstu.

Un kas dīvaini, tieši tie, kuri manī raisa respektu, kaut kā paši tiek lieliski galā un nestaigā apkārt īdēdami, ka viņiem pienākas no valsts un sabiedrības uzturlīdzekļi. Un ja izmanto KKF, tad kā papildus atbalstu, nevis iztikas iegūšanas vietu.

Protams, tas viss subjektīvi, spriežot tikai pēc tā, ko redzu. Bet kā visnotaļ asociāls un introverts tips, redzu maz.
13.-Okt-2016 11:05 am
tas ir ļoti valīds punkts par līmeņu atšķirībām, kas diemžēl ir vēl jo skumjāk. jo principā - atkarībā no jomas, protams, bet lielos vilcienos - sanāk tā, ka nauda tiek dota tiem, kas jau ir izsitušies, Neiburgai, Bankovskim, un citiem, jo tā ir drošāk. jo tu kā naudas devējs zini, ka they'll deliver, bet ar jaunajiem ''krogus kultūristiem'', kā tu saki, to nevar paredzēt. kino tas ir tā, ka ir teju droši, ka Pakalniņas filmas tiks atbalstītas (jo viņa ir uzticams režisors, kuras filmas ir kvalitatīvas, tiek iesniegtas laikā, viņa netaisa haosu atskaitēs, viņas filmas ir ļoti profesionālas un sasniedz konkrētu auditoriju, kā arī rada viļņošanos starptautiskā vidē. apstākļos ar ļoti ierobežotu finansiālu atbalstu tu kā lemtspējīga komiteja, protams, gribi atbalstīt ''safe choices''. kas savukārt nozīmē to, ka šīs drošās izvēles var turpināt attīstīties un būt, un viņiem ir daudz vieglāk piesaistīt papildu finansējumu, jo valsts un tās institūcijas viņiem tic. savukārt jaunie un ne tik jaunie režisori, rakstnieki, mākslinieki kuļas pa pagrīdi, mēģina izsisties, kaut kā savilkt galus, lai galu galā visbiežāk aizietu prom no jomas pavisam. un tā nu mums ir profesionāļi, bet izteikti trūkst jaunu, kvalitatīvu balsu. jo šīs balsis jau neattīstās pašplūsmā, viņām vajag ticēt. un protams, daļa pamatīgi nofeilos, bet daļa kļūs par jaunās paaudzes lāpnešiem.

kino vidē, starp citu, tāpēc arī ik pa brīdim parādās konkursi tieši jaunajiem. NKC debijas filmu konkurss, tikko uztaisītais KKF mikrobudžeta pilnmetrāžas filmu konkurss, tas viss pamatā ir vērsts uz šo aspektu.

un ir jau skaidrs, ka, samazinot finansējumu, tās jaunās balsis tiks apgrieztas saknē. tā kā tie gulbji un to apgrieztie spārni. :))
14.-Okt-2016 02:43 pm
Nu tad moš konceptuāli nodalīt esošos no debitantiem?

Man kā neodeterministam šķiet, ka apkārtējā urbānā vide ļoti ietekmē izmaiņas sabiedrības uzvedības modeļos, tb pat visšmucīgākais urla, nonācis kādā vācu piparkūkpilsētiņā dzīvot, paliks urla vietējo acīs, taču ievērojami civilizēsies, salidzinot ar savas izcelsmes nesakārtotās vides iedzīvotājiem. Tb sabiedrība principā ir ieinteresēta finansēt ikdienas kultūras dzīvi, jo tā veicina tās locekļu civilizētību un paaugstina sadzīves komforta līmeni.

No otras puses, visai bieži rodas iespaids, ka daudz kas notiek nevis tāpēc, ka būtu foršs un nepieiešams, bet tāpēc, ka kāds bariņš mūžīgo debitantu palicis bez naudas un nu uztaisīs vienalga ko, ka tikai tas tiek apmaksāts. Savukārt finanšu avots pa lielam nespēj atšķirt sūdu no tortes, jo, lai kā mums būtu nepatīkami to atzīt, atšķirība bieži vien ir tajā, ka vienam ir smuka anotācija par to, kas ar to domāts, bet otram nav.
This page was loaded Maijs 4. 2024, 12:35 am GMT.