Par to pēdējo/kārtējo kampaņcepienu (jāizsakās aši, jo gan jau pēc nedēļas sāksies jauna kampaņa un šī būs aizmirsusies).

Es, protams, varu kļūdīties, jo tā kultūras glazūra man plāna, taču man aizdomas, ka ar steigu jāpārdēvē mācību priekšmetu "literatūra" par "tikumīgā literatūra". Proti, līdzšinējā skolas mācību priekšmeta "literatūra" uzdevums līdz šim bija izglītot par literatūru kā tādu, lai tīnim pamatlīmenī rastos priekšstats par literatūras žanriem, stiliem, izmaiņām tajos laika gaitā (arī to, ka "sapratne, kas ir "laba" literatūra vai dzeja, mainās atkarībā no laika un vietas).

Savukārt "tikumīgās literatūras" uzdevums ir likumbijīga pilsoņa audzināšanai ar selektīvi atlasītu pozitīvās literatūras piemēru palīdzību (kā tas bija manā tālajā bērnībā padomijā), kas "atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene", tb nevis izglītot, bet audzināt tikumīgu un patriotisku pilsoni.

T.i. vienkārši nav definēts, vai tas mācību priekšmets domāts likumbijīga pilsoņa audzināšanai ar selektīvi atlasītu pozitīvās literatūras piemēru palīdzību (kā tas bija manā tālajā bērnībā padomijā), vai tā ir metodika, kurai jāsniedz pamatzināšanas par literatūru kā tādu. Divas nesavienojamas lietas un tur tā nesaprašanās.
Bet ja tiks definēts, kā likums prasa, ka šajā priekšmetā literatūru jāapgūst šauri selektīvi (tāpat kā mākslas vēsturē jāizvairās no visādu plikņu un citu dadaistu aplūkošanas) tad viss ir skaidrs un nav iemesla protestēt. Bērni no sliktajiem vārdiem pasargāti un aug tikumīgi kā Ušītis vai Jūlīte un viņu atbalstītāji - īstani latviskā šariata nesēji, - aber literatūru un tās vēsturi, ja vecākiem šķiet vēlama atvases intelektuāla izglītošana, var apgūt mājas apmācībā (speciālistu netrūkst).

Citādi kārtējo reizi cepas viens par māti, otrs par meitu - katrs par ko savu un viens otru nesaprot. :)

P.S.
Ja pieturamies pie likuma burta, tad jāsvītro no programmām un izņem no skolu bibliotēkām krietnu daļu Raiņa (mēnesmeitiņu ciklu), Poruka (bālais zēns par laulību nedomā), Skujiņas, Čaka, Vācieša, Ziedoņa u.c. dzejas (erōtikas pārpārēm), brāļu Kaudzīšu (kukuļdošana, kautiņi krogos), Eglīša (līgavu mednieki nekādi neatbilst Izglītības likumā noteiktajam), nemaz nerunājot par visādiem Puškiniem (Oņegins kā ģimenes tēva paraugs, ha!), Mopasāniem (vispār šausmas), un kur nu vēl mūsdienu ārzemju literatūras dižgariem, visādiem Velbekiem, Peļeviniem un Bukovskiem (par latviešu mūsdienu dzeju, pateicoties Āgenskalna valsts ģimnāzijas aktīvistu grupai nu viss skaidrs) - visu pat nav iespējams uzskaitīt. Ieteiktu dibināt Saeimā tikumības komisiju (komisijas vadītāja jau zināma), tad vēl lokālās komisijas, kas pavētīs skolu bibliotēkas, tad IzM darba grupu skolu programmu pārrakstīšanai - tiks apgūti līdzekļi, fondi, sildīta ekonomika, visiem labi, tb pozitīvais ieguvums acīmredzams.