Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
profesionālisms vs amatierisms, jebšu par reliģijas jautājumiem 
22.-Nov-2009 10:47 am
Lasot Ivara Ijāba blogā ierakstu Vēlreiz: postkomunistiskās baznīcas un demokrātija, aizdomājos.

Tā vulgarizējot, kristietībā katoliskās un protestantiskās (t.sk. luteriskās) Baznīcas fundamentāli atšķiras 1 pamataspektā (pārējie ir teoloģiski, kurus nemācītam cilvēkam nesaprast): katoļi pakārto sadzīvi ticībai, bet luterāņi - ticību sadzīvei. Līdz ar to luterāņu (protestantu) sašutums par mēģinājumu pakārtot kaut ko ticībai* ir saprotams.

--------------
* Romas Katoliskajā Baznīcā pastāvošajām celibāta un sieviešu neordinēšanas tradīcijai, manuprāt, ir ļoti praktisks pamats: garīdznieka vienīgā misija šai dzīvē ir kalpot Dievam. Nekā cita. Izspiežot sevi kā citronu, veltot sevi tikai tam. Bet precēts garīdznieks vienmēr ievērojamu savas dzīves daļu veltīs ģimenei (kas, attiecīgi, mazinās tā kalpošanas Dievam intensitāti, līdzīgi kā psihoterapeita darba kvalitāte krītas, uzklausot pacientu, taču paralēli pie sevis prātuļojot: "tā... pienu jānopērk, miltus un olas, bet sestdien bērnus pie vecmāmiņas jāved..."). Ar sieviešu ordināciju ir tāpat - sievietes no dabas ir emocionālākas (ne tik daudz emociju dziļuma, cik amplitūdas plašuma un variablitātes ziņā), daudz vairāk pieķeras šīs zemes dzīvei, cilvēkiem, apkārtnei, līdz ar to ja kāda patiesi spēj savu dzīvi veltīt tikai un vienīgi kalpošanai Dievam, tad tā jau ir novirze no normas, tb sieviete nevar būt pilnvērtīgs garīdznieks - tādu nu viņu daba radījusi. Un tas nenozīmē neko sliktu. Vismaz es nejūtos kā apdalīts, kaut labi apzinos, ka, piemēram, talanta uz svešvalodām man nav, līdz ar to nekad nekļūt par Ītonas svešvalodu fakultātes mācību spēku.
Lai būtu garīdznieks, nepieciešamas zināmas kvalitātes, kā jebkurā citā šauras nozares elitē: basketbolistam jābūt garam, veiklam un ar cīņassparu, matemātiķim jābūt ar izteiktu analītisko un loģisko domāšanu utt., un diemžēl nevaram cilvēkmīlestības dēļ vien paģērēt, ka nu basketbola komandās jāordinē arī liliputus, vai Zinātņu Akadēmijā jāuzņem ļaudis bez augstākās izglītības. Protams, ja uz garīdznieka misiju raugās kā uz hobiju (tipa, mūsu pagalma basketbola komanda, par uzbrucēju liksim Janku, jo viņš ļoti grib tas būt) vai amatu darbam ar cilvēkiem (kā skolotājs, ārsts, pārdevējs utt.), tad jautājums nebūtu aktuāls. Taču ir tā, ka katolicismā kalpošana nozīmē nebeidzamu un bezkompromisa tiekšanos uz Augstāko (gluži kā sportistam - vai nu ej uz olimpiskajām medaļām, vai nodarbojies ar sportu brīvajā laikā un nepretendē būt valsts izlasē tāpat vien, jo labs cilvēks un neslikti skrien) un viss. Bet luterānismā tā vienkārši ir nodarbe, tipa draudzes psihoterapeits, ierēdnis sistēmā, ko par LELB dēvē (kuram nudien netraucē darbā ne ģimene, ne hobiji, nedz kāds privāts biznesiņš - visu var apvienot). Katram savs. Ko var ļaudis par tik pašsaprotamām lietām cepties un tiem meitiešiem neļaut staigāt ar baltu krādziņu, nudien nesaprotu.
Comments 
22.-Nov-2009 11:27 am
tieši tāpat kā katoļu garīdznieki var (khm, khm) ievērot celibātu, neredzu iemeslu, kamdēļ gan sievietes nevarētu atturēties no bērnu dzemdēšanas. lai gan, protams, visa šī diskusija ir absurda
22.-Nov-2009 12:25 pm
Tas skan kā "ja atteikšos no frizūras un uzvilkšu F1 pilota ķiveri, neredzu iemeslu, kāpēc nevaru būt F1 pilots". :) Es aizprātojos nevis par tehniskām niansēm, bet par pašu pamatuzstādījumu "Kalpošana". Tb te ne diskusija, bet divi principiāli diametrāli pretēji skatījumi. Vairāk brīnos, ka viens otyru mēra pēc savas mērauklas.
22.-Nov-2009 11:41 am
Interesanti, ka ņemot vērā, ka psihoterapeita darbs ar mācītāja drusku pārklājās, tu izvēlējies pieminēt tieši p/t. Kur strādā daudzas sievietes. Un strādā tai skaita arī ļoti labi.

22.-Nov-2009 12:28 pm
Nu ja. Tb ja to uztver tikai kā amatu (līdzīgi kā būt par pārdevēju, menedžeri, psihoterapeitu), tad neredzu ne mazākā iemesla, kāpēc ne. Taču šķiet, te sadūrušās 2 diametrāli pretējas Ticības kā fenomena izpratnes. Bet strīda dalībnieki neapjēdz, ka neraugoties uz kopīgu izcelsmi, Rakstiem u.c. figņām, tās ir principiāli atšķirīgas pieejas jautājumam.
22.-Nov-2009 12:25 pm
tu aizmirsti tādus protestantisma novirzienus, kur vispār nav priesteru, tas ir tādu, kas kaut ko kādam velta

par piemēru - Latvijas vēsturē lielas pēdas atstājusī "Brāļu draudze", mormoņi etc

jo visa dzīve ir kalpošana dievam (arī iešana pēc miltiem un bērnu audzināšana un sievas apmīlēšana utt)

tobiš izlaižot šo garīdznieku kastu, kas neļauj kalpot dievam ar dzīvi, bet tikai caur rituālu - un vispār garīdzniecība ir ekldievības palieka ;) līdz ar visiem saviem rituāliem ;)
22.-Nov-2009 12:31 pm
Ai, lai ar sektantiem krāmētos, tur puse dzīves paies tikai uzskaitot šos un noformulējot papatpostulātus un atšķirības. Nav tam laika. Šai gadījumā tikai iešāvās prātā, ka kašķa pamatā ir kardināli atšķirīgās pieejas Ticībai kā tādai.
22.-Nov-2009 12:32 pm
Katoļu "dzīves pakārtošana dievam" ir vairāk "dzīves pakārtošana paranoidālam marasmam", vismaz pie mums.
22.-Nov-2009 12:33 pm
Kas vienam ir Dievs, tas citam marasms. Un otrādi. Ļaudis, zinies, dažādi. :)
22.-Nov-2009 12:35 pm
Katoļi to tā neuztver :) Viņuprāt, dažādi = slikti.
22.-Nov-2009 12:51 pm
Nuss, kā konkrēti katoļi ko uztver, īsti nezinu. Taču aizdomas, ka jebkurā slēgtā sistēmā atšķirīgo uztver noraidoši. Sākot ar luterāņiem (un pārējiem protestantiem), kuri Eiropā un Ziemeļamerikā iededza raganu sārtus, un beidzot ar nejaukajiem ķīmiķiem un fiziķiem, kuri žurnālu "Zintnieks" lasa tikai jautrā kompānijā un skaļā balsī, smejoties par atšķirīgo. :)
22.-Nov-2009 12:38 pm
Es jau nerunāju par Dievu. Bet par sazvērestības teorijām un sātana meklēšanu katrā pažobelē.
22.-Nov-2009 12:35 pm
Par augšminēto - cilvēks, kas dzīvo tikai dievam, bieži vienkārsi nespēj saprast apkārtējos. Tāda nozīmē mācītājs, kas ir tuvāks zemes dzīvei, vai ir emocionālāks, var būt lielaks garīgs un psiholoģisks atbalsts draudzes locekļiem.
22.-Nov-2009 12:40 pm
hmm emocionāla draudzene vai profesionāls psihologs

ja neskaita izdevumus par rumu un vizīti - dilemma, vot ;)
22.-Nov-2009 01:29 pm
Kas raksturīgi, lielākā daļa ļaužu vispirms padomiņu meklēs pie draudzenes, avīzē ievietotajā horoskopā un tikai pašās beigās pie psihoterapeita ies, ja vispār ies (un arī tad psihoterapeits, kurš ieteiks nekrāmētēs ar zīlēšanu kafijas biezumos, bet čaklāk strādāt, izrādīsies slikts psihoterapeits, tb draudzene labāka - saka, ko vēlies dzirdēt). :)
22.-Nov-2009 03:41 pm
nu bet loģiski. pie p/t jēga ir iet tikai, ja pats ir nobriedis ko savā dzīvē mainīt, bet īsti neredz kā. ja vajag tikai kādu, kas galviņu paglauda, draudzene būs vietā 100% :)
22.-Nov-2009 12:49 pm
Tb draudze svarīgāka par Dievu? :)
22.-Nov-2009 03:06 pm - Te pienāca pragmatiskais skeptiķis...
Nu bet dabīgi, ibo no draudzes nāk Desmitā Tiesa vai ziedojumi, aber no Dieva vienas klapatas!
22.-Nov-2009 05:31 pm
Kopumā piekrītu par minēto atšķirību starp katoļiem un luterāņiem. Tikai gribētu atzīmēt, ka vispār jau dalījumam klērā un lajos (no kura tad vēlāk katolicismā arī izaug noteiktās atšķirības dzīvesveidā) sākotnējie iemesli ir praktiski-teoloģiski. Attiecīgi, kristietībai izplatoties un sakariem starp dažādām kopienām vājinoties, tīri dabiski radās dažādi kr. novirzieni (vēlāk nodēveti par herēzēm); lai šo tendenci novērstu, bija nepieciešams sākt būvēt centralizētu reliģijas organizāciju, sākot jau ar aizliegumu "kuram katram" ķerties pie svēto rakstu interpretēšanas.
Tā kā protestantisma viens no pamatprincipiem ir- izpratni par reliģiju arī lajiem, tad diezgan tieša veidā sekas tam izpaužas neskaitāmajās (un arvien no jau rodošās) sektās. Uzskatu plurālisms rada patīkamu haosu, tā teikt.
22.-Nov-2009 05:33 pm
* arvien no jauna rodošās
22.-Nov-2009 07:06 pm
Ai, Tu pārāk nopietni tam pieej. Es tak tikai muļķi dzenu. :)
This page was loaded Nov 19. 2024, 2:42 pm GMT.