| Man šķiet, ka nevajag apstāties pie tā, ka Anglijas karaliene Anna jaunākajā kino produkcijā ir melnādaina. Vajag reformēt visu Šekspīra politnekorekto anglosakšu mantojumu. Un jāsāk ar “The Tragedy of Hamlet, Prince of Denmark”: * Hamlets, dāņu vikingu princis – transseksuāle lesbiete Huanita Rodrigesa (dzim. Huans Rodrigess), kas cieš no homofobijas un transfobijas (skat slaveno monologu); * dāniete Ofēlija, viņa mīļotā – afrodāniete ar drediem un pīrsingu degunā, ik pa brīdim pārtrauc sarunu ar “Man trūkst elpas šai karalistē!” * dāņu vikingu konungs Polonijs, Ofēlijas māte – padzīvojusi aktrise, vēlams ~200 kg dzīvsvarā, kuras tēls priecēs visus, kas cieš no fetofobijas; * draugs Horacio – Vans Lī, etniskais ķīnietis no Honkongas, dod viedus padomus Hamletam, harmoniski sapludinot skandināvisko bekgraundu ar konfūcismu; * dāņu vikingu karalis Klaudijs – Montihomo Vanagacs, čerokī cilts kultūras padomes loceklis, uz skatuves tradicionālajā virsaiša tērpā, savu lomu skandē dzimtajā valodā; * dāņu vikingu karaliene Ģertrūde, Hamleta māte – talantīga 18gadīga aktrise ar Dauna sindromu, kuras tēls priecēs visus šī sindroma skartos un to ģimeņu locekļus; * Laerts, Polonija dēls – talantīgs kurlmēms arābu aktieris, kurš pauž savu tekstu kurlmēmo valodā, tādējādi priecējot un balstot visus kurmlēmos; * Rozenkrancs un Gildenšterns – siāmas dvīņi no Jamaikas, tērpti varavīksnes togā un zālītes dūmu mutuļa ieskauti; * Hamleta tēva gars – slovēņu aktieris Pedrunko Fufels, pārstāv tos, kurus dižā Megana Mārkla dēvē par “patizliem ne pirmā svaiguma baltajiem vīriešiem”; * Fortinbrass - dresēts lācis, kura tēls atgādina, kā civilizācija izturas pret neskarto dabu.
Ko vēl uzlabot, lai parādītu to, ko Šekspīrs vēlējies, taču nav spējis pateikt? |