Eiroņūzā rādīja ziņas iz Ēģiptes nemieriem. Ļaudis izgājuši ielās, nikni kā iztraucētas lapsenes. Izrādās, jaunā valdība esot pieņēmusi likumu, ka par jebkuru paredzētu piketu vai demonstrāciju jāinformējot (nevis jāprasa atļauju) tuvāko policijas iecirkni. Ļaudis sašutuši par šādu demokrātijas mīdzīšanu kājām, kas "anulējot visus revolūcijas iekarojumus un atsviežot sabiedrību atpakaļ visļaunākajos Mubaraka laikos".

Njā, tā demokrātija pasaules malā tiek ievērojami savādāk izprasta.

Līdz šim netiku pievērsis uzmanību ziņai, ka Rīga 2014. gadā būs tur Eiropas kultūras galvaspilsēta. Šķita, ka tas tāds zicdirektora statuss, kuru rindas kārtībā, vadoties no politkorektuma kritērijiem, piešķir gan Rīgai, gan Kišiņevai, gan Sofijai. Tb skārda goda medālītis jaunattīstības zemju pilsētiņām, lai šo mēriem būtu ko pie sienas piekārt.
Bet izrādās, ka štelle kudi nopietnāka un par šo statusu kopš tālā 1985. gada notiek nopietna cīņa - tikt par kultūras galvaspilsētu nozīmē dabūt pilnu loterijas biļeti. Piemēram, Glāzgova, kas bija visu aizmirsts un panīcis provinciāls nostūris, bijušās inženiertehniskās industrijas šrots, pēc 1990. gada, kad kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, pateicoties pilsētas domes prasmēm izmantot šo statusu, izvērtusies par vitālu, radošu centru ar izteiksmīgu, lokāli veidojušos kultūru un ļoti aktīvu tūrisma industriju. Tikai pāris cipari: 2003. gadā, kad par šo pīrāgu konkurēja 6 pilsētas, Kārdifa lēsusi savu ieguvumu no tā kā 1,64 miljardu USD apjomā, pēc Invernesas aprēķiniem veiksmes gadījumā tūristu skaits Ziemeļskotijā pieaugtu par 1/3, Ņūkāsla prognozēja, ka uzvara radītu 17 500 jaunu darba vietu un ekonomisko ieguvumu vismaz 1,5 miljardu USD apjomā. Uzvarēja Liverpūle, kā rezultātā pilsēta ieguva: 14 000 jaunu darba vietu, 3,3 miljardu USD ienākuma, plus par 1,7 miljoniem tūristu vairāk, nekā iepriekš.
Šādas paralēles varētu būt labs eksāmens RD darboties spējai. Tb ja būs līdzīgs rezultāts, tātad māk strādāt (un tad lai uz poda iet Usīša dēmonizētāji, kuri ar steigu mestos vākt parakstus pat par Pārdaugavas betona staba nosargāšanu, ja vien Ušītis būtu ierosinājis to nojaukt), aber ja nebūs, tad beidzot būs objektīvs publisks (nepublisko jau netrūkst, bet par tiem skaļi nerunā, jo pierādīt ta nekā nevar) rādītājs, ka Mr.Tventija komanda vienkārši ir mantkārīgu dergļu bars, kas naudu kāš nevis pateicoties prātam un prasmēm, bet gan tikai krēslam un korupcijai.

Visas jaunās diskusijas, par kurām sabiedrība šokā (c), ir labi aizmirstas (šodienas disputu dalībnieki nav labi mājasdarbu pildījuši) vecās.

Dr.Iur. Pauls Šīmanis

Valsts tauta un minoritāte.

Pēc „Rigasche Rundschau“ redakcijas redakcijas lūguma V.Vulfiusa (W.Wulfius) kungs mūsu laikraksta vakardienas numurā ir aplūkojis trīs žurnāla „Europäische Gespräche“ burtnīcas, sevišķi rūpīgi iztirzājot kādu manis sacerētu rakstu. Vulfiusa kungs ir uzskatījis par vajadzīgu manis izklāstītajai valstiski tiesiskajai domu gaitai nostādīt pretī „pareizi izprastu baltiešu ideoloģiju“, kuru, kā viņš uzskata, „pilnīgi izjust un intuitīvi saprast spēj, protams, vienīgi cilvēks, kura īstās saknes ir Baltijā“. Mans nolūks nav sekot Vulfiusa kungam un apgalvot, ka neizbēgami jāpastāv saiknei starp pārliecību un „sakņu īstumu“. Man jālūdz, lai lasītāji kopā ar mani gluži prozaiski nostātos uz lietišķu apsvērumu pamata. Man šķiet, ka jautājumi, kas rodas šajā sakarā, mūsu tautas politiskajai nākotnei ir pietiekami svarīgi, lai tos pārbaudītu pēc labākās apziņas un sirdsapziņas, nebaidoties no ostrakisma savas izcelšanās īstuma vai neīstuma dēļ.

( vēl )

Kas dīvaini, ja līdz šim mūsu gaišie spēki izvēloties tēmu aktualizāciju, vairāk vai mazāk kopēja austrumu kaimiņus, tikai nomainot atslēgas vārdus uz saviem, tad nu varu apsveikt, ka bāleliņi ir soli priekšā, un nu Kremlis, kreativitātē iepalicis, viņu ideju pārķēris, atzinis par labu esam un grasās savā saimniecībā ieviest: B совете непарламентских партий при спикере Госдумы предложили в преамбуле к Конституции "подчеркнуть скрепу нашего общества — существование державообразующего русского народа". Ir idejas, kas, dzejnieces vārdiem runājot, iet robežām pāri paceltu galvu. :)

Ja jau visi, tad es arī. Palasot - http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=260080 - man radās sajūta, ka Levits beidzot ir izlasījis Satversmi (starp citu, reti kurš to lasījis) un viņu pārņēmis rūgtums, ka Satversmē rakstītais nekādi neatbilst viņa ekspektācijām par to, kādai jābūt šai valstij. Nu nav tur ierakstīts nupat kā izdomātais "Latvija ir tikai latviešu valsts" u.c. spārnotās domas par "valstsnācijām" u.tml., bet dažbrīd pat gluži pretējais... Tad nu atliek divi ceļi: a) mainīt Satversmi (daudz punktu, garš process, daudz kas var neiziet cauri, kāds var piesiet antikonstitucionālismu un nostāšanos pret 1918. gadā dibināto valsti), b) uzrakstīt pa jaunam Satversmē neierakstīto, tb savu mūsdienu izpratni (kuras tēzes Satversmes tēviem pat murgos nav rādījušās) nosaukt to par "preambulu", piekabināt "nemaināma" un tad jau pašu 20. gadu Satversmi var likt plauktā un aizmirst, lai klājas ar putekļiem un netraucē tiem, kas labāk zina, kādai tai valstij būs būt. Citu racionālu pamatojumu es šai ņemtnei ap preambulām neredzu. :)

Savukārt tādas pērles kā, piemēram: "Latvijas valsts mērķi un jēgu veido trīs konkrēti virsmērķi, kādēļ tika dibināta - kādēļ bija jādibina! - Latvijas valsts. Tie ir 1) latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem; 2) latviešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstība; un 3) katra cilvēka un visas tautas labklājība. Pirmie divi konkrētie mērķi ir cieši saistīti, trešais pastāv neatkarīgi no pirmajiem diviem." Ja tas būtu kāda studenta darbā ierakstīts, ieteiktu doties mājās un piestrādāt, jo: 1) slima suņa murgi; 2) kā izskaidrot latviešu valodas un kultūras uzplaukumu un attīstību bez neatkarīgas valsts esamības (cariskā Krievija, LPSR)? sanāk ka tur nekas nenotika? 3) labklājība neatkarīgi no kultūras attīstības... nu nav īpaši ko komentēt. Un to par "latviešu nacionālo intelektuāli" (iz kādas diskusijas cibā) dēvētais kungs grib likt valsts pastāvēšanas pamatā? Nuss, ko lai saka - kādi pamati, tāda valsts, tādi intelektuāļi...
Man par to, kas ir intelektuālisms un elementāra loģika, ir mazliet cits priekšstats, tak nieki vien - man vairs daudz nav atlicis, pēc pārdesmit gadiem būšu penālī, aber bērni, ceru, kādā hopkinsā tiks, jas spēs, tb netraucēs nacionālajiem intelektuāļiem ar savu klātbūtni preambumbulēties un veidot te Saules pilsētu tutsi nacionālo intelektuāļu gaumē.

Sociālā elite var veidoties divējādi: var pašattīstīties intelektuāli un prasmju ziņā, radot piemēru sabiedrībai, virs kuras pacēlusies kvalitātes ziņā, un var neiespringt uz pacelšanos, bet gluži vienkārši nospiest pārējo sabiedrību zem sava līmeņa, lai būtu virs tās.

Interesanta grāmata - С. Бодрунова. Современные стратегии британской политической коммуникации. 2010 - var just, ka Lielbritānijā laiks nav pavadīts Boloņas tūrismā izklaidējoties, skvotojot un lēto aliņu pļumpējot. Grāmata ir par politoloģiju, zināmā mērā zinātniska tai ziņā, ka neizvirza nekādu ideoloģisku koncepciju, nevērtē no morāles viedokļa, t.i. nav amatieriem. Pēdējā laikā tas retums, un līdz ar folkzinātnes ienākšanu zinātnes literatūrā, ej nu tā uz skaitli 3 atšķir, ko lasi, ja esi paņēmis ko no politologu vai sociologu sacerējumiem. Rodas iespaids, ka autore cenšas būt objektīva, dod definīcijas, cenšas aptvert milzīgu literatūras klāstu, terminoloģiju, bibliogrāfiju, netērē laiku teorijām - darbs koncentrēts uz pētāmo objektu, t.i. britu eliti, un vairāk nodarbināts ar pozicionēšanos attiecībā uz visu literatūrā pausto spektru, nekā jaunas retoriski spožas koncepcijas radīšanu, kura pārsteigtu lasītāju, - tāpēc brīžiem neprofesionālam lasītājam pat pagrūti uztverama. Nu viss tas, kas ļauj atšķirt profesionālu darbu no falša. Cik var noprast, tā ir pārstrādāta zinātņu kandidāta disertācija. Izrāvu pāris momentus, kas šķita interesanti, necitējot, bet vairāk pārstāstot, kā esmu sapratis.

( tēzes )

Tāpat vien, sasmējos. Tā kā beigušies visi man sirdij mīļie seriāli, bet nākošās sezonas nav sākušās, pēdējās dienas uzmetu aci vietējām ziņām. No sirds izsmējos par cepienu, ka Žanete par padomniekiem salikusi savu un drugānu rodņu - manuprāt nenopietni ir pārmest partijai, kuras uzstādījums ir "balso par savējiem", ka viņi, pie varas nākuši, visur savējos vien liek. Un kurš tad vēl vairāk ir "savējais" kā radinieks? Tb Žanetes kritizētājiem uzreiz vajadzēja ķerties govejvērsim pie ragiem un sākt pārmest, ka šī beidzot sākusi īstenot vienu no saviem priekšvēlēšanu saukļiem. Tas būtu vēl amizantāk. :)

Ir lietas, ko nesaprotu. Kad sākās t.s. arābu pavasaris, par kuru Klimovičs un Co rakstīja aizgrābtīgus rakstus, bija gana daudz ļaužu, kas paredzēja islamistu nākšanu pie varas. Tā arī bija. Es pie sevis nodomāju, ka lielo politiku bīda tikpat gudri ļauži, kā Maximas mārketinga nodaļas darboņi, tb vienkārši neparedzēja savas rīcības sekas ilgtermiņā. Taču nu manī rodas sajūta, ka paredzēja gan. Ja paņemam pēdējo desmitgažu notikumus islama pasaulē, tad redzam, ka ar Rietumu palīdzību vai pat tikai to spēkiem tiek viens pēc otra sistemātiski gāzti sekulārie režīmi, un pie varas nāk islamisti. Var nokļūdīties vienu reizi, bet ne desmit. Un tagad arī, kamrāds no Ēģiptes raksta, ka nupat bijušas pasau;es vēsturē lielākās demonstrācijas, aš kādi 30 miljoni (? jāpārbauda, jo principā Ginesa rekordu cienīgs cipars) izgājuši ielās protestēt pret islama radikāļiem, kas gada laikā, kopš nākuši pie varas, visiem pieriebušies. Man šķiet, mūsu ziņās ne vārda (var jau būt, ka esmu palaidis garām ko tik ievērojamu). Šodien ieslēdzu bāleliņu TV, kur stāsta, ka Ēģiptē armija izdzenājusi islama radikāļu vardarbīgas pretdemonstrācijas, kas paralizējušas saimniecisko dzīvi, un nu Mēs (tb Rietumi) strikti nosodām šo nejauko izrīcību. Pie tam pat ar demokrātijas aizstāvēšanas vīģes lapu nevar īsti piesegties, jo vairākums ēģiptiešu ir pret šiem iztrenkātajiem radikāļiem, kuri Mums tik ļoti simpatizē. Nesaprotu, kāpēc no vienas puses tiek pozicionēta politiska pretstāve reliģiskajam fundamentālismam politikā, bet no otras puses tiek maksimāli veicināta fundamentālistu nākšana pie varas reģionā?