Tikai viena piezīme - vārds ``organisks`` ir nedaudz jocīgs šajā kontekstā. Visa pārtika, izņemot vārāmo sāli un citas nepieciešamās minerālvielas ir organiski savienojumi. C, H, N, O pamatā ar citu elementu papildinājumiem. Tas ir tas ko sauc [tradicionāli] par organiskām vielām.

Tā jocīgā lauksaimniecība bez minerālmēsliem, pesticīdiem un modificētiem organismiem varētu saukties ``dabiskā`` jeb `` naturālā`` kgan jēdziens naturālā saimniecība arī ir aizņemts.

Varētu, taču tiek dēvēta par organisko lauksaimniecību.

Organiskā, neintensīvā, dabīgā, naturālā, bioloģiskā, vidi saudzējošā... kā tik viņu nesauc.

Viss sākas ar pirmās pakāpes informāciju.

Piemēram, jau pamatskolā māca, ka augiem ir vajadzīgs slāpeklis, kālijs, fosfors un citi pamatelementi. No šiem slāpeklis ir visbūtiskākais.

Ķīmijā māca, ka slāpeklis ir gaisā, bet tas ir ķīmiski inerts, tāpēc nevar tikt tieši izmantots. Ir dažas baktērijas augsnē, kas to piesaista, bet parasti ar to ir par maz.

Tāpēc ir izdomāts ķīmisks process, kā šo slāpekli piesaistīt – tā tiek ražots slāpekļa minerālmēslojums. Zemnieki to lieto un ir labākas ražas.

Tagad kāds zaļais var nākt klajā ar ideju, ka minerālmēsli ir sūds, tie piesārņo ūdeni, bojā augsni utt. Vai mēs varam viņiem automātiski ticēt? Varbūt, bet kāds ir risinājums?

Nu lūk, šie zaļie pasaka, ka nevajag vispār lietot minerālmēslojumu, viss būs labāk bez tā. Bet viņi tā arī nepasaka, ko darīt ar to, ka bez minerālmēslojuma būs zemākas ražas. Viens no iemesliem, kāpēc vairums mežu izcirta jau vidusslaikos, bija tas, ka zemei vajadzēja kādu laiku “atpūsties”, līdz ar to pat pie mazāka cilvēku skaita lauksaimniecības zemju bija vajadzīgs vairāk.

Var jau būt, ka var izdomāt tādus augus, kas spēj paši pietiekami piesaistīt slāpekli (zirņiem jau nedaudz šī spēja ir, bet nav pietiekama). Vai arī radīt augus, kam slāpeklis ir mazāk vajadzīgs utt. Bet pagaidām neviens zaļais neko tādu nav piedāvājis. Vēl jo vairāk – viņi aktīvi izposta pētniecības sējumus, kuros izmantota ģenētiskā inženierija.

Šrilankā jau no amata nomestais valsts prezidents izdeva rīkojumu aizliegt minerālmēslu importu un lietošanu. Šeit ikvienam, kurš ir apguvis šos pamatprincipus, vajadzētu iedegties lampiņai, ka tā ir antizinātniska ideja, kas ne ar ko labi nebeigsies (un nebeidzās arī). Bet tā vietā ir tik daudz cilvēku, kas to pieņem tikai kā interesantu un pat atbalstāmu ekonomikas diversifikāciju – tas taču ir labi, ka viņi grib bioloģisko (organisko) lauksaimniecību! Ārkārtīgi lielai vēlētāju daļai šie argumenti skan ļoti pārliecinoši. Videi jau varbūt ir labi, bet no pārtikas trūkuma cilvēki mirst, tāpēc tā patiesībā ir traģēdija.

Tāpēc ir lietas, par kurām lēmumi ir jāpieņem ekspertiem, kas ir uzrādījuši reālus rezultātus – piemēram, jau pieminētais https://en.wikipedia.org/wiki/Norman_Borlaug

Mums vajag skaidrot to arī citiem, kāpēc tas ir svarīgi. Lai nebūtu tā, ka viņi atjēdzas tikai tad, kad bads ir klāt un nomirst daudz cilvēku.

Lucerna un sarkanais āboliņš piesaista 2-3 reizes vairāk slāpekļa par zirņiem un pupām, bet lai tie izaugtu nepieciešams fosfors, tam seko kālijs, kalcijs, magnijs, sērs utt. Un sākās riņķa dancis . Un tās bioloģiskās saimniecības kuras netur mājlopus nonāk šaurajā bezizejā. Var atteikties no herbicīdiem, fungicīdiem un pesticīdiem bet tas prasīs roku darbu nezāļu ravēšanā cīņā pret kaitēkļiem un sēņu slimībām un puvi. Cik izmaksās šī pārtika un kas to spēs nopirkt?