Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
skolotāja loma 
28.-Jun-2022 08:47 pm
"(..) tas, ka skolas, orientējoties tikai uz kompetencēm, nevis zināšanām, tikai uz pielietojamību, nevis saprašanu, pārvēršas par [pusaudžu] pieskatīšanas vietu, ir acīmredzami. Šai tendencei atbilst arī plaši pieprasītā skolotāja pārvērtība - no augstskolā izglītota eksperta viņš ir kļuvis par sociālpedagoģiski skolotu mentoru un pavadoni.

Ticību tam, ka individuālo talantu un dotumu attīstīšana ne tikai palīdz uzplaukt atsevišķam indivīdam, paverot iespējas darba tirgū, bet arī veicina ekonomikas konkurētspēju, aktuālo norišu gaismā parādās kā bīstama ilūzija arī cita iemesla dēļ. Digitalizācijas aizsāktais automatizācijas vilnis skar galvenokārt tieši tās profesijas, kurām šķita nepieciešama tikai augstākā kvalifikācija, un nu tās, izrādās, varēs racionalizācijas procesā likvidēt. "Viedie roboti" aizstāj nevis nekvalificētus strādniekus, mediķus, juristus, tulkus, matemātiķus, programmlīdzekļu inženierus, skolotājus, zinātniekus, žurnālistus, māksliniekus. Tāpēc cerības, ka labāka terciāra izglītība ilglaicīgi nodrošinās darba vietas, labklājību un sociālo stabilitāti, ir ja ne maldīgas, tad vismaz krietni pārspīlētas. Tikai tur, kur ir zemas akadēmiķu kvotas, - Šveicē, Austrijā un Vācijā, - arī akadēmiskā bezdarba līmenis ir zems. Visur, kur augstākās izglītības programmas pārgājušas uz īsāku studiju laiku, aug akadēmiskais prekariāts. Vienlaikus atkal pieaug pieprasījums pēc lēta darbaspēka rūpniecības un apkalpojošajā nozarē.
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 44.-45. lpp.
Comments 
28.-Jun-2022 09:42 pm
Izskatās pēc labas grāmatas.
28.-Jun-2022 11:03 pm
Taisnība šķiet ir kaut kur pa vidu - vislabāk automatizējas nevis darbs ar priekšmetiem [tur vajag tiešām robotus, servomehānismus un precīzā mehānika joprojām ir dārga] un radošais darbs zinātnē [tur vajag/ vajadzētu tiešām AGI, vienkārša digitalizācija nelīdz] bet rutīnas darbs ar skaitļiem un informāciju - līdz ar to klerki, kantora darbinieki, kasieri, uzskaitveži, lietveži - visa veida zemā un vidējā līmeņa birokrāti/ ierēdņi/ ofisu publika ir vislabāk automatizējamais sektors un tieši tur ir/ būs pārprodukcija.
28.-Jun-2022 11:06 pm
P.S. Un autors pielaiž izplatītu kļūdu, sajaucot matemātiķi ar cilvēku - skaitļotāju. Tas ko var automatizēt ir skaitļošanas darbs.

Matemātiķi ir Grotendjeks, Mochizuki ...
28.-Jun-2022 11:16 pm
Arī no tīrās matemātikas pieaugošus segmentus var pus- un pilnīgi automatizēt, bet tas, protams, nenotiks tik ātri.
29.-Jun-2022 12:08 am
Nu jā un tad tā automātika ir matemātiķu darba rīki, nu vai matemātiķi ja tie ir pilnie intelekti vai to analogi
29.-Jun-2022 10:05 am
Tufta. Nu, vismaz daļēja. Katrā nozarē var būt kaut kas, ko var automatizēt, bet tas nevis padara nevajadzīgus šīs nozares darbiniekus, bet sniedz viņiem iespēju darīt to, ko agrāk varbūt vispār nevarēja.

Vienīgais izņēmums kāreiz ir tie nekvalificētie strādnieki. Pieprasījums pēc viņiem varbūt arī ir, bet tā kā neviens negrib būt lētais darbaspēks, tad automatizācija tieši nekvalificētajos procesos ir tas kas jau intensīvi notiek.

Tas, ko Līsmanis raksta par akadēmiķu kvotām, attiecas uz akadēmisko vidi nevis augstāko izglītību vispār. Lielākā daļa no terciārās izglītības ieguvējiem taču nestrādā kvotu sistēmā.

Digitalizācija un automatizācija, protams, turpinās, bet tieši šobrīd haipotais AI izskatās diezgan fundamentāli neizmantojams jebkur, kur ir vajadzīga drošība saprast, *kāpēc* AI izvēlas kuru rīcības variantu.
29.-Jun-2022 10:37 am
Pēdējā problēma ir reāla, bet pie tās tiek ļoti aktīvi strādāts un jau ir pirmie preliminārie rezultāti.
30.-Jun-2022 01:14 pm
vai vari, lūdzu, iemest linku vai īsi noformulēt, kādi risinājumi tiek meklēti?

jo problēma izskatās diezgan principiāla.

This page was loaded Dec 19. 2024, 7:57 pm GMT.