Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
быдло 
11.-Apr-2022 09:29 pm
1905. gada notikumos visvairāk vācbaltiešus šokēja nevis sacelšanās apjomi, bet gan mērķtiecīgā kultūras vērtību postīšana. Pat tajās muižās, kuras netika nodedzinātas, revolucionāri pirmajam, kam ķērās klāt, bija bibliotēku, gleznu, mēbeļu un trauku iznīcināšana. Civilizēts cilvēks šo iracionalitāti nespēja saprast.

Jurijs Annenkovs savās atmiņās (Юрий Анненков. Дневник моих встреч. – Искусство, 1991. ISBN 210-02158-0) apraksta: “1918. gadā, kad sarkanā gvarde bija aizbēgusi no Somijas, es tiku līdz Kuokkalu (tolaik tas vēl bija iespējams), aplūkot savu namiņu. Bija ziema. Žilbinošajā sniega baltumā tā vieta melnēja kas nožēlojami kroplīgs – nokvēpis baļķu namiņš ar šķību jumtu, izsistiem logiem, melniem caurumiem durvju vietā. Apledojušu izkārnījumu slānis klāja grīdas. Uz sienām gandrīz līdz griestiem bija dzeltenas urīna strūklu pēdas, vēl nebija izbalējušas ar ogli vilktās augstuma atzīmes: 2 arš 2 verš, 2 arš 5 verš, 2 arš 10 verš… Šo savdabīgo sacensību sacensību uzvarētājs izrādījās kāds ložmetējnieks Matvejs Gluškovs: viņš sasniedza 2 arš 12 verš augstumā. No griestiem ar visu āķi un apmetumu izrautā lampa mētājās izkārnījumu kaudzē, uz tās uzsprausta zīmīte: “Paldies, buržuj, par lampu – labi mums spīdēja”. Ailes ar cirvjiem saārdītas šķēpelēs, ložu cauršautas, servīzes sašķaidītas, metāla trauki – katli, pannas, tējkannas, - līdz augšai piekakāti. Neaprakstāmi piekakāts bija visur: visos stāvos, uz grīdām, trepēs, uz galdiem, bufešu atvilknēs, uz krēsliem, matračiem, metot kakas pat pret griestiem. Un uzraksts: “Osti mus suds labi smako”.”

To pašu Maksims Gorkijs savā esejā par Ļeņinu (Горький о Ленине): “18-tajā gadā Pēterburgā bija lauku bezzemnieku kongress. No Krievijas ziemeļu guberņām ieradās vairāki tūkstoši zemnieki, vairākus simtus izmitināja Romanovu Ziemas pilī. Kad kongress beidzās un visi šie ļaudis devās mājup, izrādījās, ka viņi piedirsuši ne tikai visas vannas pilī, bet arī visas neizmērojami vērtīgās sevras, saksijas un austrumu porcelāna vāzes, izmantojot tās kā naktspodus. Pie tam tas darīts ne vajadzības dēļ – pils tualetes bija lieliskā kārtībā, kanalizācija darbojās. Tā huligāniski izpaudās vēlme graut, bojāt, apgānīt skaistas lietas. Divu revolūciju laikā es neskaitāmas reizes biju liecinieks šai tumšajai, atriebīgajai cilvēku vēlmei lauzt, sakropļot, izņirgāt, apgānīt skaisto.”
Comments 
15.-Apr-2022 07:34 am
Te svarīga ir hronoloģiskā secība: vispirms piedirsa, pēc tam sita. Un jā - ja lietojam analoģijas, - ja šodien Nacionālajā mākslas muzejā ielauztos urlu banda no Bolderājas, kakātu un graizītu Purvīša ekspozīciju, pie reizes piekaujot muzeja apmeklētājus un nositot kādu mākslas zinātnieku, mākslinieku vai darbinieku pa ceļam, es (ja vadītu policijas "soda ekspedīcijas" vienību) liktu šos ar stekiem klapēt un neceremonēties. Jo manuprāt jebkurš Purvīša darbs ir vērtīgāks par divkājainu deģenerātu (te atceramies Platona strīdu ar Diogenu par to, vai divkājaina būtne bez apspalvojuma ir cilvēks). Taču saprotu, ka ir ļaudis, kas pēc tam slīgtu ceļos, godinot šos cietējus, kuri bija vien ieradušies demonstrēt attieksmi pret Smalko Elitārismu un Sociālo Nevienlīdzību.
15.-Apr-2022 08:58 am
Šī varētu būt tā vieta, kur es reāli esmu iestrēgušo skolas laika vēstures apgūšana - situācija baltvāciešu - latvju cilvēka parastā gadījumā man šķita drīzāk "vispirms sita diezgan randomā, ka jau dzimtcilvēku, pēc tam piedirsa vāzi"? Nu, ne tādā ļoti plašā vēzienā, bet aptuveni paaudzes griezumā?

Tavu drāmu par Purvīti saprotu, neidentificējos, nav mans pasaules redzējums un nav manas hierarhiskās sistēmas. Bet katram savs, nav jau par to jāpārdzīvo
16.-Apr-2022 08:34 am
Kā var tiesiskā valstī kādu sist tāpat vien? Jā, bija kārtu atšķirības, tb likumdošanā nostiprināts, ka, teiksim, Lancmanis ir daudz cienījamāks, tātad priviliģētāks par vox populi Kiviču, taču tas nekādi nenozīmēja, ka lancmaņi nu skraidīja apkārt ar pātadziņām un klapēja cietējus kivičus, līdz tas vadzis lūza. Tas faktoloģiski. Bet, tā kā dievzemītē valda nacionālmarksistiskais skatījums uz pagātni, tad es absolūti nebrīnos, ka tas nosaka lielākās daļas ļaužu skatījumu arī mūsdienās.
16.-Apr-2022 09:16 am
Paga, Tu gribi teikt, ka Tu ar savu "es liktu pērt bez žēlastības" esi nežēlīgāks un barbariskāks par baltvāciešiem?
17.-Apr-2022 07:21 am
Pirmkārt, pēra post factum - pēc vandālisma akcijām (2600 bruņoti uzbrukumi, 900 dedzināšana, kur tika iznīcinātas revolūcijas neatbalstītāju zemnieku dzīvojamās un saimniecības ēkas, sabiedriskās ēkas u.tt., tai skaitā 459 muižas; nogalināja vairāk nekā 82 muižnieku ģimeņu locekļus, vairākus desmitus mācītāju, kā arī vairāk nekā 350 latviešu zemnieku, kuri atsacījās ņemt dalību dumpī), - tika ieviests kara stāvoklis.

Bet es pats noteikti esmu daudz primitīvāks savā pasaules skatījumā par vidējo baltiešu muižniecības pārstāvi, kuram aiz muguras 100 paaudžu vēsture un sazin cik paaudzes ar augstāko izglītību. Ikdienā redzu, cik ļoti atšķiras pusaudži, kuri nāk no lasītpratēju ģimenēm, no tiem, kas nāk no funkcionālo analfabētu ģimenēm. Bet te atšķirību nosaka 1-2 paaudzes fōnā. Nespēju pat iedomāties, cik liela atšķirība, kad aiz muguras desmitiem paaudžu ar augstāko izglītību.
17.-Apr-2022 09:27 am
Bet tad ar to jau varēji sākt pie mana pirmā komentāra, "es kā bauris baura bērns glorificēju vardarbību, bet baltvācieši gan bija mīlulīši un nevienam pāri nedarīja un nekādīgi neko sliktu nebija pelnījuši", būtu aiztaupījis sev diskusiju, kurā demonstrē savu attieksmīti (lai gan Tev jau pašam, šķiet, Tava attieksmīte liekas pareiza un cienījama, tā ka viss chill :) )
8.-Maijs-2022 11:00 pm
Viņš gan jau tikai pirms komentāra rakstīšanas to visu izdomāja.
This page was loaded Maijs 4. 2024, 7:18 am GMT.