Te svarīga ir hronoloģiskā secība: vispirms piedirsa, pēc tam sita. Un jā - ja lietojam analoģijas, - ja šodien Nacionālajā mākslas muzejā ielauztos urlu banda no Bolderājas, kakātu un graizītu Purvīša ekspozīciju, pie reizes piekaujot muzeja apmeklētājus un nositot kādu mākslas zinātnieku, mākslinieku vai darbinieku pa ceļam, es (ja vadītu policijas "soda ekspedīcijas" vienību) liktu šos ar stekiem klapēt un neceremonēties. Jo manuprāt jebkurš Purvīša darbs ir vērtīgāks par divkājainu deģenerātu (te atceramies Platona strīdu ar Diogenu par to, vai divkājaina būtne bez apspalvojuma ir cilvēks). Taču saprotu, ka ir ļaudis, kas pēc tam slīgtu ceļos, godinot šos cietējus, kuri bija vien ieradušies demonstrēt attieksmi pret Smalko Elitārismu un Sociālo Nevienlīdzību.