Šī varētu būt tā vieta, kur es reāli esmu iestrēgušo skolas laika vēstures apgūšana - situācija baltvāciešu - latvju cilvēka parastā gadījumā man šķita drīzāk "vispirms sita diezgan randomā, ka jau dzimtcilvēku, pēc tam piedirsa vāzi"? Nu, ne tādā ļoti plašā vēzienā, bet aptuveni paaudzes griezumā?

Tavu drāmu par Purvīti saprotu, neidentificējos, nav mans pasaules redzējums un nav manas hierarhiskās sistēmas. Bet katram savs, nav jau par to jāpārdzīvo