Vakcinācijas pamatā ir pasens empīrisks atklājums, ka ar vienu un to pašu infekciju cilvēks otru reizi vairs nesaslimst. Pārnēsāt var – gluži tāpat kā durvju kliņķis. Līdz ar to manī tāda viegla neizpratne: par ko haips?

Vakcinēšanās ir tikai un vienīgi sevis pasargāšana. Ja vēlies būt kaut cik drošs, tad vakcinējies. Ja uzskati, ka Lielais Brālis tādā veidā tevi čipos lai izspiegotu (un to ļaudis, kas pat uz tualeti ar mobilo iet! Ha! Par jums viss sen zināms bez čipošanas, un neviens netērēs laiku un resursus, lai ko tik garlaicīgu izspiegotu), tak nevakcinējies. Ja uzskati, ka rns vakcīnas izmainīs tavu dns (daudziem gan tā būtu vienīgā iespēja kļūt par cilvēku), tad nevakcinējies.

Bet tad saslimšanas gadījumā ārstēšanās izdevumi uz paša rēķina (to viegli darīt, jo pandēmija tak neeksistē, viss ir izdomāts). Neviens apdrošinātājs tak nesedz ārstēšanās izdevumus par lauztu kāju, ja pacients netic ārstiem, un speciāli to nolicis kāju braucoša auto riteņa priekšā vai nolēcis no kura tur stāva.

Ja kāds pie tēviem aiziet… nu ko, pats vainīgs. To dēvē par dabisko atlasi. Tie neandertālieši, kas naktī gāja no alas ārā, jo uzskatīja, ka mahairodi ir izdomāti, lai vadonis un šamanis iegūtu lielāku varu pār cilti… Cilvēce neko daudz nezaudēja.

Punkts. Dzīvojam tālāk. Ir svarīgākas lietas, par ko domāt.