1950 gadu sākumā Francijas Republikas Izglītības ministrijas ierēdņi beidzot izprātoja, ar ko nodarboties. Ja skolēnu mācītiesspējas ietekmēt nekādi nespēja, tad vismaz virtuvi skolā ierēdnis varēja mainīt. Sākās kampaņa pret tautas tradicionālo dzīvesziņu izglītības sistēmā, t.i. glāzi vīna pie pusdienām.

1954. gadā tika pieņemts lēmums katram skolēnam pusdienās par velti dot glāzi piena un cukura graudu, ja šis nedzers vīnu. Valdība jau pūta uzvaras fanfaras, jo pēc viņu ieskatiem visi kinderi metīsies uz cukuru kā mušas. Taču kā parasti pedagoģijā, teorija praksē nestrādāja – skolēni deva priekšroku senču kultūras vērtībām.

Tad nu sabiedrības modernizētājiem nācās mest demokrātijas teātri pie malas un pāriet uz administratīvajiem aizliegumiem un sodiem. 1956. gadā tika pieņemts MK rīkojums aizliegt pusdienu vīnu sākumskolās un pamatskolās.

Taču francūži ir brīva nācija, kurai cīņa pret brīvības ierobežotājiem asinīs.

Ak nedodat skolas ēdnīcā bērniem iedzert? Gādīgie vecāki līdz ar brokastu maizītēm sāka likt mugursomās pudelīti vīna, sidra vai alus (atkarībā no reģiona). Ak neļausiet dzert līdzi paņemto? Izvadot atvasi uz skolu dosim izdzert glāzi vectētiņa raudzējuma. Rezultātā skolēni uz skolu gāja visai jautrā prātā, taču pirmajās stundās neizrādīja pārlieku lielu centību (tas gan nav rādītājs, jo arī zemēs, kurās uzvarējis puritānisms, skolēni no rītiem neizceļas ar lielu kāri mācīties). Nu un draudziņi no vecākajām klasēm centās dalīties, jo skolā tak māca par darbošanos komandā un savstarpēju palīdzēšanu.

Punktu karā “tauta vs valdība” pielika jaunievēlētais prezidents Fransuā Miterāns un tā komandas biedrs izglītības ministrs Alēns Savarī 1981. gadā, izdodot rīkojumu par vīna aizliegšanu arī vidusskolās.

Skolu ēdnīcā gan vīns palika, jo tādu absurdu kā liegt skolotājam nomierināt nervus ar glāzi laba bordō pēc kontaktstundas sestajā klasē… tik stulbs neviens ministrs nebija, kaut ministriem tādiem jābūt pēc definīcijas.

Taču mājās francūži dzēra, dzer un dzers. Jo uzskata to par dabisku lietu. Tikai atšķirībā no puritāņu zemēm – nepiedzeras, nelien kauties un nevārtās novēmušies grāvī.