Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par atbrīvošanos no liberastiem 
15.-Jun-2019 02:35 pm
Kambodžu izsenis apdzīvo khmeri, čami, vairāki desmiti mazāku tautiņu un cilšu, kā arī ķīniešu un vjetnamiešu migrantu pēcteči. Skaidrs, ka kā vajadzēja saprasties un, tā kā no 1867. līdz 1953. gadam tā bija Francijas kolonija, par šādu starpetnisko saziņas valodu kļuva franču valoda. Attiecīgi, izglītība, medicīna, tehniskā modernizācija nāca caur franču valodu, tā bija mājas un saziņas valoda izglītoto iedzīvotāju slānī, neatkarīgi no etniskās izcelsmes – izveidojās franciski runājošs un franču kultūrā vesternizēts iedzīvotāju slānis, kuru varētu dēvēt par kambodžiešiem.
1975. gadā pilsoņu karā uzvarēja komunisti, t.s. sarkanie khmeri, kas, balstoties maoismā, nolēma atgriezt zemi pie tradicionālajām vērtībām, kur “zemniecība un dzīve laukos ir mūsu viss”. Taču lai tas izdotos, vajag atbrīvoties no visiem tautai svešajiem liberastiem un kaitīgās Gejropas ietekmes. Te nu labums bija tas, ka liberastus varēja viegli atpazīt pēc valodas. Proti, ja citās zemēs viņus var atpazīt pēc tā, ka šie lieto saliktus sakārtotus teikumus, tad Kambodžā bija vieglāk – viņi visi runāja franciski.
Tā kā komunisti vienmēr ar mežonību izcēlušies, sarkanie khmeri tautas atgriešanu pie zemes, pie tēvutēvu zeltainajām druvām, gunskuriem, tautasdziesmām un etnogrāfiski pareiziem tērpiem trisināja vienkārši: nosita visus, kas runāja franciski. Kambodža zaudēja vairāk nekā ceturto daļu no visiem saviem iedzīvotājiem. Barbari. Būtu mazliet civilizētāki, noslēgtu līgumu ar Franciju un visi frankofonie kambodžieši varētu “repatriēties”, kā to izdarījām mēs 1939. gadā ar vācbaltiešiem.
Man šķiet, princips abos gadījos vienāds – tikt vaļā no tautai “svešā” elementa. Tikai metodes atšķīrās.
Comments 
20.-Jun-2019 08:31 am
Pirmkārt pārlasi to pašu Feldmani. Jo bieži vien cilvēks lasot pārslīd pāri lietām, kas viņu tai brīdī neinteresē. Kaut klasisks old school pārstāvis un ietur nacionālmarksistisko līniju (Latvijas vēsture = latviešu vēsture), tomēr neatļaujas pilnībā ignorēt faktus, un tā nelabprāt īsi dažkārt piemin. Jau 18. lpp. viņš uzskaita gan par vācbaltu izglītības sistēmas pārvaldes likvidēšanu, gan par likumu, kas ierobežoja vācbaltu juristiem strādāt par advokātiem, gan sabiedrisko organizāciju slēgšanu un preses pakļaušanu cenzūrai. Bet 22. lpp. secina: "būtiskākais iemesls, kāpēc K. Ulmaņa valdība īstenoja pret vietējiem vāciešiem īstenotu politiku, bija autoritārā režīma centieni tbilstoši nacionālajam principam panākt valsts un pamattautas pilnīgu identitāti. (..) [vācbaltu elements] tika izstumts no visā° sabiedrības dzīves jomām".
Skat: Inesis Feldmanis. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939-1941) - LU akadēmiskais apgāds, 2012

Vēl ieteiktu paņemt bibliotēkā un palasīt:
• Vācbaltieši Latvijā (1918-1941) : vēstures avotu krājums - LU Akadēmiskais apgāds, 2016
• Šīmanis Pauls. Eiropas problēma : rakstu izlase. – Vaga, 1999

Taču tā kā monogrāfiju ir maz (ļoti grūti rast finansējumu), tad vēl iesaku lūkot konferenču materiālus un publikācijas akadēmiskajos žurnālos (LVI žurnāls, LU Latvijas vēsture, NA Latvijas arhīvi).

Par otro jautājumu esmu vaicājis. Pirms laika akurāt jūnijā sēdēju ar savu draugu Andrē fon Kleistu un vaicāju šim, vai negruzd kur viņā nepatika, ka mani senči viņa senču mājas dedzinājuši un pašus slaktējuši, bet beigās piespieduši pamest dzimteni. Andrē pasmaidīja un atbildēja: Nē. Tolaik jūs bijāt neizglītots bauru bars, ko no tādiem prasīt...
20.-Jun-2019 03:14 pm
Vācbaltieši paši norobežojās no latviešiem - no P.Daijas raksta.

18 lapā minētie notikumi uzskatāmi par valsts latviskošanu, savas valsts paņemšanu atpakaļ no vāciešu pārvaldes un kultūrtelpas, izveidojot latvisku pārvaldi un kultūrtelpu, kurā iekļauties arī vāciešiem. Manuprāt normāls nacionālās valsts uzdevums savas tautas nostiprināšanai.

17 lapā "Latvijas ārlietu ministrs V.Munters(baltvācietis) pat apgalvoja, ka Latvijas valdība izturas pret vācbaltiešiem „augstsirdīgi”. Pēc viņa domām, tieši paši vietējie vācieši nevēlējās sadarboties ar latviešiem un pretendēja uz „izņēmuma tiesībām” ... "Viņa skatījumā vienīgi nebija pieņemams un izturams stāvoklis, kad vācbaltieši „pretendē uz izņēmuma tiesībām, griežas pēc aizsardzības pie zināmām un nezināmām vācu „Stellen”, un tai pašā laikā piekopj nelojālu nicināšanas pilnu un separātisku politiku”
Manā skatījumā, ja cilvēki nespēj pieņemt, ka latvieši grib savu un latvisku valsti, tad jārēķinās ar sekām kas var rasties no varas pozīcijā esoša bijušā pakļautā. Andrē fon Kleista attieksme to arī parāda.
22.-Jun-2019 11:36 am
Protams. Arī mūsdienās tu neredzēsi daudz Dr.Phil, kas satusētu ar Bolderājas adidasbiksēs tērpušos publiku.

Vai kāds to apšauba? Arī Pols Pots frankofonus izslaktēja ne jau tāpēc, ka justu kādu naidu (pats bija Parīzē studējis), un arī Ruandā paslaktēja tutsi ne jau prieka pēc - tas viss bija normāls nacionālās valsts uzdevums savas tautas nostiprināšanai. Savukārt man interesanti no malas skatīties, ko kādi ļaudis par "normālu" uzskata. Te, kā teiktu nelaiķis Milts, pilns ar lieliskiem t.s. kanibālu ētikas paraugiem, kas raksturīgi mazcivilizētām sabiedrībām.

Tas ir visinteresantākais aspekts šajos procesos, proti, kad viena no etniskajām grupām uzurpē politisko varu - kā to uztver citas etniskās grupas, kā veidojas to attiecības.
22.-Jun-2019 11:51 am
Kāpēc latviešiem uztraukties par baltvāciešiem, ja baltvācieši uztraucās tikai par sevi?

Ruandai, Polam Potsam un kanibāliem nekāda sakara ar baltvāciešiem. Ne kā upuriem, ne kā varmākām, ja nu vienīgi kā varmākām pirms 700 gadiem.

Viņu kultūra unikāla, vienreizīga, neatkārtojama, bet vairs ne uz latviešu rēķina. Nesanāk savu kultūru bīdīt, kad bauri uzturlīdzekļus piegriež, tad nu lūgtum uz vēstures grāmatām pārcelties. Drīkst čīkstēt un vaidēt par apspiešanu.
This page was loaded Maijs 6. 2024, 1:10 am GMT.