Pirmkārt pārlasi to pašu Feldmani. Jo bieži vien cilvēks lasot pārslīd pāri lietām, kas viņu tai brīdī neinteresē. Kaut klasisks old school pārstāvis un ietur nacionālmarksistisko līniju (Latvijas vēsture = latviešu vēsture), tomēr neatļaujas pilnībā ignorēt faktus, un tā nelabprāt īsi dažkārt piemin. Jau 18. lpp. viņš uzskaita gan par vācbaltu izglītības sistēmas pārvaldes likvidēšanu, gan par likumu, kas ierobežoja vācbaltu juristiem strādāt par advokātiem, gan sabiedrisko organizāciju slēgšanu un preses pakļaušanu cenzūrai. Bet 22. lpp. secina: "būtiskākais iemesls, kāpēc K. Ulmaņa valdība īstenoja pret vietējiem vāciešiem īstenotu politiku, bija autoritārā režīma centieni tbilstoši nacionālajam principam panākt valsts un pamattautas pilnīgu identitāti. (..) [vācbaltu elements] tika izstumts no visā° sabiedrības dzīves jomām".
Skat: Inesis Feldmanis. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939-1941) - LU akadēmiskais apgāds, 2012

Vēl ieteiktu paņemt bibliotēkā un palasīt:
• Vācbaltieši Latvijā (1918-1941) : vēstures avotu krājums - LU Akadēmiskais apgāds, 2016
• Šīmanis Pauls. Eiropas problēma : rakstu izlase. – Vaga, 1999

Taču tā kā monogrāfiju ir maz (ļoti grūti rast finansējumu), tad vēl iesaku lūkot konferenču materiālus un publikācijas akadēmiskajos žurnālos (LVI žurnāls, LU Latvijas vēsture, NA Latvijas arhīvi).

Par otro jautājumu esmu vaicājis. Pirms laika akurāt jūnijā sēdēju ar savu draugu Andrē fon Kleistu un vaicāju šim, vai negruzd kur viņā nepatika, ka mani senči viņa senču mājas dedzinājuši un pašus slaktējuši, bet beigās piespieduši pamest dzimteni. Andrē pasmaidīja un atbildēja: Nē. Tolaik jūs bijāt neizglītots bauru bars, ko no tādiem prasīt...